Izglītības iestādes arvien vairāk apaug ar birokrātiskām prasībām, to vadībai nākas tērēt vairāk resursu rīkojumu, noteikumu, atskaišu un dažādu citu "papīru" rakstīšanai, samazinot laiku, kas veltīts mācību procesam. Arī iestādes pašvērtējuma ziņojums pārvērties par sarežģītu tabulu un informācijas kombināciju, kuru sagatavošana paņem nevis dienas, bet nedēļas. Nozarē strādājošie aicina atbildīgās iestādes atvieglot skolu vadības pienākumu nastu, nosakot dokumentu prasību minimumu.
Prasību minimums
Lai meklētu risinājumus šai hroniskajai problēmai, šodien Saeimas atbildīgā komisija uz sarunu aicinājusi iesaistītās puses. "Prasības pēc dažādiem dokumentiem nāk ne tikai no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Izglītības kvalitātes dienesta (IKVD) un Valsts izglītības satura centra, bet arī pašvaldības, kas šos procesus diezgan lielā mērā birokratizē. Arī pašas skolas dažkārt šos procesus mēdz sarežģīt attiecībā uz skolotājiem, par ko nācies pārliecināties skolu akreditāciju laikā," uzsver komisijas vadītājs, bijušais Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa (AS). Viņaprāt, IZM sadarbībā ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju (LIVA), nozares arodbiedrību un Saeimas komisiju, kurā ir seši praktiķi, vajadzētu noteikt visvienkāršāko prasību minimumu, tostarp
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 18. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!