Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Doktora grādus varētu apšaubīt arī citās augstskolās

Problēmas ar zinātņu doktoru grādu piešķiršanu ir konstatētas ne tikai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) un Latvijas Universitātē (LU), bet nu jau arī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Zinātnes padomē atzīst, ka taisnība ir tiem, kas saka, ka dažās jomās piešķirtos doktora grādus var apšaubīt un līdzšinējā prakse noteikti ir jāpārtrauc.

"Ir skaidri jūtams, ka mums te ir jāpiestrādā un varbūt mazāk jāstrīdas par to, kā ko nosaukt, bet jāatrod lietas būtība," intervijā TV3 raidījumam Nekā personīga norāda Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš.

Augstskolas visai brīvi katra pa savam tulko dažādus normatīvos aktus, bet doktora grāda ieguvējiem tas nozīmē arvien lielāku bīstamību nokļūt situācijā, kad, pārbaudot grāda saņemšanas likumību, atklāsies - iegūtais zinātniskais tituls no juridiskā viedokļa ir nederīgs, jo ir Latvijā zinātnisko grādu nomenklatūrā neesošs, norāda raidījums.

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) secinājis, ka nelikumīgā grādu piešķiršana RPIVA nav apzināta ļaunprātība, bet gan vienkārši pietrūcis Ministru kabineta (MK) deleģējuma. Savukārt raidījums uzsver - ja RPIVA vispār nebija tiesību doktora grādus piešķirt, tad citu augstskolu piešķirtos grādus ir iespējams apšaubīt tādēļ, ka tās patvaļīgi paplašinājušas MK noteikumos fiksētās programmas. Piemēram, LU noteikts, ka tā drīkst piešķirt doktora grādu filoloģijā, bet universitāte zem šī nosaukuma gatavojusi arī zinātņu doktorus mākslas zinātnē.

Līdzīgi arī RTU - zem vadībzinātnes nosaukuma piešķīrusi doktora grādu ekonomikā.

"Es domāju, ka tas nav labi. Es to negribu saukt par tiesībām, es domāju, ka tiesības doktora grādu ir piešķirt, bet nav labi uzrādīt, ka viņš ir tur un tur, un tur, kur nav saskaņota tā nomenklatūra," norāda Siliņš, vienlaikus atzīstot, ka tas dod tiesības apšaubīt piešķirtos grādus.

Augstskolas gan negrib tam piekrist. "Mums viss ir pārbaudīts un viss ir sakārtots," uzsver RTU rektors Leonīds Ribickis.

Izrādās - par to, kā izslēgt iespēju, ka augstskolu, to skaitā RTU un LU piešķirtie grādi beigās izrādās zinātnisko grādu nomenklatūrā neesoši, akadēmiskās aprindas diskutējušas jau sen pirms pašreizējā skandāla sākuma. To apliecina arī Zinātnes Vēstneša publikācijas vēl pirms gada.

"Tā diskusija ir sarežģīta. VIena nozare grib tādu grādu, cita tādu. Kā saskaņot? Zem kāda grāda apakšnozares palikt? To nevar atrisināt tik ātri, un tur ir dažādi viedokļi, dažādas diskusijas un līdz ar to šis jautājums paliek neatrisināts," atzīst RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes dekāns Remigijs Počs.

Gan Zinātnes padome, gan IKVD atzinuši, ka diploms jāanulē nebūs nevienam, jo visi grādi piešķirti par kvalitatīviem darbiem, kuru aizstāvēšanā visas procedūras ir ievērotas. Īpaši tiek uzsvērts, ka nav pamata aizdomām par kādiem viltojumiem.

Pēc pirmajām pārbaudēm gan gaidāms, ka administratīvu sodu saņems tikai RPIVA, bet LU vairs ne, jo tur iestājies sodīšanai noteiktais sešu mēnešu noilgums.

Zinātnes padomē gan uzskata, ka likumi pret pārkāpumiem izglītības jomā ir pārāk maigi, jo, pat, ja būtu konstatēts ļaunākais – ka diplomi viltoti -, tos varētu anulēt, bet sodīt vainīgos būtu iespējams tikai divu gadu laikā. Pēc tam viltotājus pasargātu noilgums.

"Ja kāds ir kaut ko viltojis, tad tur nevar būt noilgums! Tur nevar būt noilgums! Nu, nevar būt! Ja tas ir nepareizi bijis, kāds tur noilgums?! No tā, ka paiet noilgums, jau nemainās situācija. Tātad – tā ir lieta, kura jālabo jebkad!" uzsver Siliņš.

Doktora grādu piešķiršanas juridisko mudžekli noskaidrot pieķēries arī bijušais Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks. Viņš šonedēļ bijis redzams ministrijā - taču nu jau kā advokāts un sarunās ar IKVD sniedza konsultācijas RPIVA.

Raidījums uzsver - no interešu konflikta viedokļa to darīt bijušais ministrs nedrīkstētu. To nosaka likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

Bijušais ministrs gan neuzskata, ka šī norma viņam būtu jāievēro. "Nekāda interešu konflikta likuma pārkāpuma te nav! (..) Jo es esmu praktizējošs advokāts un man ir klients, un viss ir kārtībā," uzsver Broks.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gan norāda, ka šī lieta ir jāizmeklē. "Mūsu praksē jau ir viens spēkā stājies tiesas spriedums, kur tiesa ir izvērtējusi šādu situāciju, kad valsts amatpersona, atstājot amata pienākumu pildīšanu, ir slēgusi pakalpojuma līgumu ar konkrētu komersantu, saņemot par šo pakalpojuma līgumu atlīdzību. Ņemot vērā to, ka, pildot amata pienākumus, šis cilvēks, šī persona bija kontrolējusi šo komersantu, tiesa secināja, ka tādā veidā šī persona ir ieguvusi šī komersanta mantu, jo finanšu līdzekļi tiesas ieskatā arī ir komersanta manta. Tiesa atstāja spēkā KNAB lēmumu, tādējādi šīs normas piemērošana jau ir tiesas praksi izgājusi, un mēs varam ar diezgan lielu pārliecību teikt, ka, ja ir pazīmes par interešu konflikta likuma 10. panta 7.daļas pārkāpumu,tad šādas situācijas KNAB būtu jāvērtē," uzsver KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas