Kā aģentūrai LETA skaidroja Druviete, pēc ministra amata pilnvaru beigām viņa turpinās pētniecisko un zinātnisko darbību, ar ko nodarbojusies visu šo laiku. Druviete turpinās profesores darbu Latvijas Universitātē, kā arī pētnieces darbu Latviešu valodas institūtā. Tāpat Druviete turpinās darbu pie politikas veidošanas, tomēr citādā formā - kā biedrības "Lingua invicta" locekle.
Jautāta par iespējamiem iemesliem lielajam svītrojumu skaitam, Druviete norādīja, ka tas būtu jāskaidro politikas pētniekiem. Turklāt tā jau ir pagātne, un ir jādomā par turpmākajiem darbiem.
Līdz jaunās Saeimas darba sākumam vēl ir jāpaspēj pabeigt iesāktos darbus, kuru neesot maz, uzsvēra Druviete.
Runājot par to, vai jaunajam izglītības un zinātnes ministram nebūs grūti pārņemt nozari, kurā sāktas vērienīgas izmaiņas, piemēram, zinātnisko institūtu reforma, pedagogu atalgojuma modeļu izstrāde, Druviete norādīja, ka viņas darba turpinātājam būs krietni vieglāk, jo jau ir veikti nopietni priekšdarbi.
Druviete pagaidām nezina, kurš varētu ieņemt izglītības un zinātnes ministra amatu, uzsverot, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nekad nav bijusi partiju prioritāšu sarakstā. Viņa atgādināja, ka janvārī neviens nav vēlējies pārņemt IZM vadību. Tāpēc par šīs ministrijas pārņemšanu būs jāvienojas koalīciju sarunās.
LETA jau ziņoja, pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete sestdien notikušajās 12.Saeimas vēlēšanās netika pārvēlēta. No valdības locekļiem 12.Saeimas vēlēšanās visvairāk svītrojumu saņēmusi Druviete, kura svītrota 9905 reizes, taču vienlaikus ministre saņēmusi arī 8095 plusus, liecina Centrālās vēlēšanas komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Patlaban gan vēl pilnībā nav apkopoti Rīgas vēlēšanu apgabala rezultāti.