"Šodien ministrijas pārstāvji pastāstīja par atsevišķiem pozitīviem piemēriem, kā skolās notiek patriotiskā audzināšana, taču mēs nevaram runāt par audzināšanas sistēmu, kas caurvij dažādu mācību priekšmetu saturu un ārpusstundas aktivitātes," secināja apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
"Visā pasaulē izglītībā tiek patriotismam pievērš lielu vērību. Īpašu uzmanību tam pievērš, piemēram, Japānā un ASV. Arī Latvijā mācību saturam jāveicina lepnums par savu valsti un tautu," norādīja R.Dzintars.
Ja nav sistemātiskas pieejas valstiskās audzināšanas jautājumos, viss ir atkarīgs tikai no katra konkrētā skolotāja vēlmes un iniciatīvas, kas ir nepietiekami, secināja deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība). Savukārt deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) sacīja, ka nacionālās pašapziņas jautājumi jāskata plašāk un tiem jāatspoguļojas ne tikai vēstures stundās, kā tas bieži vien ir tagad.
Sēdes noslēgumā deputāti vienojās, ka būtisks uzdevums ir vienotas valstiskās audzināšanas programmas izstrāde, lai katras skolas vadītājs un skolotājs skaidri zinātu, kādus rezultātus no viņa sagaida un kādiem
līdzekļiem to sasniegt.