Vai esat šaurākā vai plašākā lokā sprieduši, kāpēc Nacionālajai apvienībai, par spīti vēsturiskajai iespējai, kad jūs par daudz ko no pašreizējās politiskās dienaskārtības varat teikt "mēs jau sen to teicām, un mums bija taisnība", tā arī neizdevās palielināt ierasto vēlētāju loku un iegūt vairāk vietu Saeimā? (13 vietas tāpat kā iepriekšējā Saeimā.) Tā viena ļoti prātīga atbilde ir, ka visas tā dēvētās valstiskās partijas uz Ukrainas viļņa kļuva nacionālistiskākas. Vai ir vēl kādi iemesli, kurus esat noformulējuši?
Tas ir viens no iemesliem, jo arguments "mēs jau sen to teicām" ir aktuāls, teiksim tā, politikas gardēžiem, kuri ilgstoši sekojuši līdzi politikas procesiem. Bet – jā, tiešām šī atšķirību starp partijām mazināšanās Ukrainas konflikta rezultātā, precīzāk sakot, atšķirību mazināšanās retorikā (jo darbībā jau mēs tomēr redzam – tie vektori nav mainījušies, tās partijas it kā atrodas tuvāk viena otrai, bet katrs velk uz to pusi, kur viņš tradicionāli ir vilcis), tiešām notika, un tur tās atšķirības sazīmēt bija grūtāk. Tas ir punkts viens.
Punkts divi – ir tomēr tendence krīzes, nenoteiktības apstākļos (un karš kaimiņos noteikti ir uzskatāms par tādu) balsot par valdošo partiju (šobrīd Jaunā Vienotība – red.). Tā ir valdošo partiju priekšrocība šādos momentos, un ir ļoti liela iespējamība, ka apstākļi nospēlē par labu tām. Tā ka Nacionālajai apvienībai rezultāti kopš kandidēšanas Saeimā ir bijuši līdzīgi – ir bijuši zemāki, ir bijuši augstāki. Ja skatāmies no tā viedokļa, kuras partijas veidoja valdību iepriekšējā Saeimā, tad saglabājušās ir tikai Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība. Tā ka jautājums ir – kā mēs to glāzi redzam – pa pusei pilnu vai pustukšu?
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 3. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!