Arī Eiropas Savienības (ES) ekonomika kopumā šogad pārspēs prognozes ar stabilu izaugsmi 2,3% apmērā, pretstatā pavasarī prognozētajiem 1,9%. Sagaidāms, ka 2018.gadā gan eirozonā, gan ES kopumā turpināsies ekonomikas izaugsme, proti, 2,1% apmērā, savukārt 2019.gadā tā būs 1,9%.
EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzsvēra, ka ES turpinās stabila ekonomikas izaugsme, turpinās jaunu darba vietu radīšana un nodarbināto skaits ES ir sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni. Investīciju apjoms aug, vidējais valsts budžetu deficīts un valdības parāds pakāpeniski samazinās, tāpat ir atsācies reālo ienākumu konverģences process starp ES dalībvalstīm. Vienlaikus viņš norādīja, ka dalībvalstu vidū joprojām pastāv ievērojamas atšķirības, un vairākās no tām ir joprojām augsts bezdarba līmenis.
"ES ekonomiskajai politikai arī turpmāk ir jābūt vērstai uz to, lai izaugsmi padarītu ilgtspējīgu un iekļaujošu. Tas nozīmē atbildīgu, uz stabilitāti vērstu fiskālo un makroekonomisko politiku. Jāveic strukturālās reformas, lai veicinātu produktivitātes pieaugumu un ekonomikas spēju pielāgoties pārmaiņām. Jānodrošina, lai no ekonomikas izaugsmes iegūtu pēc iespējas plašāka sabiedrības daļa," skaidroja Dombrovskis.
Savukārt komisārs Pjērs Moskovisī, kurš atbild par ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietām, sacīja, ka Eiropas ekonomikā pēc pieciem mērenas atlabšanas gadiem tagad norisinās straujāka izaugsme. Labas ziņas ir vērojamas daudzās jomās, proti, tiek radīts vairāk jaunu darbvietu, palielinās ieguldījumi un nostiprinās publiskās finanses. Taču viņš norādīja arī uz vairākām problēmām, kuras nepieciešams risināt.
"Joprojām ir risināmas vairākas problēmas - augstais parādsaistību līmenis un ierobežots algu palielinājums. Ir nepieciešama mērķtiecīga dalībvalstu rīcība, lai nodrošinātu, ka šī izaugsme ir ilglaicīga un ka no tās vienlīdz lielā mērā iegūst plaša sabiedrība. Turklāt ir nepieciešama strukturāla konverģence un eirozonas stiprināšana, lai palielinātu tās spēju izturēt turpmākus satricinājumus un to padarītu par patiesu kopējās labklājības virzītājspēku. Šajā ziņā nākamās nedēļas būs izšķirošas," teica Moskovisī.
Prognozē norādīts, ka Eiropas ekonomikā šogad sasniegtie rezultāti ievērojami pārsniedz rādītājus, kādi tika sagaidīti. Šīs attīstības galvenie dzinējspēki ir noturīgs privātais patēriņš, spēcīgāka izaugsme visā pasaulē un sarūkošs bezdarba līmenis. Labvēlīgos finansēšanas un nenoteiktības riska samazināšanās apstākļos pieaug arī ieguldījumu apjoms un ievērojami uzlabojas ekonomikas sentimenta rādītāji. Ekonomikas izaugsme notiek visās dalībvalstīs, un uzlabojas stāvoklis darba tirgū, tomēr algas pieaug pavisam lēni.
Vienlaikus uzsvērts - lai gan cikliskā ekonomikas atlabšana turpinās jau 18 ceturkšņus pēc kārtas, tā joprojām ir nepilnīga, jo, piemēram, darba tirgū joprojām ir vērojams aktivitātes trūkums un algas pieaug netipiski lēni. Tādēļ IKP pieaugums un inflācija joprojām ir atkarīgi no politikas atbalsta. Eiropas Centrālā banka ir uzturējusi spēkā izteikti atbalstošu monetāro politiku, savukārt dažas citas centrālās bankas pasaulē ir sākušas palielināt procentu likmes. Ir sagaidāms, ka vairākas eirozonā ietilpstošās dalībvalstis 2018.gadā pieņems ekspansīvu fiskālo politiku, tomēr ir sagaidāms, ka kopumā fiskālā nostāja eirozonā saglabāsies visumā neitrāla, teikts prognozē.
Savukārt jaunu darbvietu radīšanas apjoms ir bijis noturīgs, un apstākļus darba tirgū labvēlīgi ietekmēs iekšzemes pieprasījuma virzītā ekspansija, mērens algu pieaugums un dažās dalībvalstīs īstenotās strukturālās reformas. Ir sagaidāms, ka bezdarba līmenis eirozonā šogad būs vidēji 9,1%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, un nodarbināto cilvēku kopskaits sasniegs rekordlielu apmēru.
Nākamajos divos gados bezdarba līmenis turpinās samazināties līdz 8,5% 2018.gadā un 7,9% 2019.gadā. Tiek prognozēts, ka ES bezdarba rādītājs šogad būs 7,8%, 7,3% 2018.gadā un 7,0% 2019 gadā. Ir sagaidāms, ka jaunu darbvietu radīšanas apjoms palēnināsies, jo dažās valstīs mazinās pagaidu fiskālie stimuli, bet citās valstīs kļūst aktuāls kvalificētu speciālistu trūkums.
Bet nominālais patēriņa cenu inflācijas rādītājs šā gada pirmajos deviņos mēnešos svārstījās enerģijas bāzes efektu ietekmē. Pretstatā tam pamatinflācija, kas neietver enerģijas un pārtikas jēlproduktu cenas, ir pieaugusi, tomēr joprojām ir neliela un atspoguļo ilga zemas inflācijas laikposma ietekmi, nelielu algu pieaugumu, kā arī nepilnīgo aktivitāti darba tirgū. Kopumā ir sagaidāms, ka inflācija eirozonā šogad būs vidēji 1,5%, 2018.gadā samazināsies līdz 1,4%, bet 2019.gadā palielināsies līdz 1,6%.
Tāpat tiek prognozēts, ka publiskās finanses eirozonā uzlabosies vairāk, nekā prognozēts pavasarī, galvenokārt izaugsmes pieauguma rezultātā. Ir sagaidāms, ka nominālā valdības bilance uzlabosies gandrīz visās dalībvalstīs. Pieņemot, ka politika nemainīsies, tiek sagaidīts, ka eirozonā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP saruks līdz 0,8% 2019.gadā, savukārt valsts parāda attiecība pret IKP tiek prognozēta 85,2% apmērā.
Risks, ka reālā ekonomikas attīstība varētu būt labāka vai sliktāka par prognozēto, visumā ir līdzsvarots. Galvenie negatīvas attīstības riski ir saistīti ar ārējām norisēm - pieaugošo ģeopolitisko spriedzi, iespējami striktākiem finansēšanas noteikumiem pasaulē, ekonomikas korekciju Ķīnā vai protekcionisma politikas izplatīšanos. ES negatīvas attīstības riski saistās ar Brexit sarunu iznākumu, eiro vērtības straujāku kāpumu un augstākām ilgtermiņa procentu likmēm. Savukārt nenoteiktības mazināšanās un ekonomikas sentimenta rādītāju uzlabošanās Eiropā, kā arī spēcīgāka izaugsme citviet pasaulē varētu izraisīt izaugsmi, kas spēcīgāka par prognozēto.
Kā
meli par veiksmes stāstu
Un vēl straujāk izmirs