"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna skaidro, ka šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada analogu periodu, reālā neto alga, proti, atrēķinot patēriņa cenu kāpuma efektu, Latvijā nav mainījusies un saglabājusies teju iepriekšējā līmenī.
"Prognozējams, ka vidējas neto algas kāpums šogad varētu būt ap 5%, tomēr, visticamāk, pirktspēju lielā mērā "noēdīs" patēriņa cenu pieaugums. Sagaidāms arī neliels nodarbinātības kāpums, tomēr iedzīvotāju pirktspēja kopumā uzlabosies minimāli. Tādēļ mājsaimniecību patēriņš saglabāsies vārgs," secina Strašuna.
Līdzīgu viedokli pauž arī "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, kurš atzīst, ka liela sajūsma strādājošajiem par esošo darba samaksas kāpumu nav, jo to noēd inflācija. Viņš pieļauj, ka pirktspējas pieaugums varētu kļūt straujāks vien gada otrajā pusē, pie nosacījuma, ka iesākušies politiskie procesi pārlieku nesabremzēs visas ekonomikas attīstību.
Gašpuitis skaidro, ka ekonomikas atkopšanās nes līdzi arī darba samaksas pieaugumu, kas saglabāsies arī turpmākajos ceturkšņos, tomēr katrā nozarē būs atšķirīgs. "Uzņēmēji cels atalgojumu atbilstoši saviem darbības rādītājiem, kā arī būs spiesti sekot darba tirgum. Patlaban arvien biežāk jādzird par nepieciešamo darbinieku trūkumu. Turklāt arvien skaidrāk iezīmējas potenciālo darbinieku prasības pēc darba samaksas pieauguma, kas gada laikā kļūs par nopietnu izaicinājumu konkurētspējai un attīstībai," uzskata ekonomists.
Savukārt "DnB Nord bankas" eksperts Pēteris Strautiņš pieņem, ka gada otrajā pusē sagaidāma cenu kāpuma bremzēšanās un, turpinoties algu kāpumam, "strādājošo dzīves līmeņa uzlabošanās pakāpeniski uzņems apgriezienus".
Darba samaksa gada laikā kāpusi arī sabiedriskajā sektorā. "Daļēji to var skaidrot ar to, ka krīzes laikā algu samazinājums valsts sektorā bija īpaši liels, iespējams, mainījās arī strādājošo struktūra, proti, atlaisti darbinieki ar mazākām algām. Bet lielākais produktivitātes kāpums, kas dod pamatu arī algu paaugstinājumam, noticis tieši privātajā sektorā," atgādina "Swedbank" ekonomiste.
Viņa norāda, ka, lai nodrošinātu kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu, valsts ierēdņu atalgojuma jautājums ir svarīgs. Tomēr tas nenozīmē, ka ir pamatojums un iespēja lineāri palielināt algas visiem valsts sektorā strādājošajiem. Iespējamais risinājums, viņasprāt, būtu ieviest tādu valsts sektora atalgojuma sistēmu, kurā algas būtu saistītas ar sasniegtiem darba rezultātiem, kā arī ar privātā sektora algu līmeni un attīstību.
Arī Gašpuitis pieļauj, ka sabiedriskajā sektorā būs vēlme atgriezties pie pirmskrīzes ienākumu līmeņa un to piesegs ar zināmajiem argumentiem par profesionāļu piesaistes nepieciešamību. "Tādēļ valdība, runājot ar privāto sektoru par iespējamo darba samaksas noturēšanu eiro ieviešanas vārdā, nedrīkst ignorēt algu izmaiņas sabiedriskajā sektorā. Ja turpinās darba samaksas kāpums, tam ir jānāk kopā ar strukturālajām reformām, kas ietver darba efektivitātes un kvalitātes pieaugumu, bet tajā pašā laikā ar darbinieku skaita optimizēšanu," uzsver ekonomists.
Kā ziņots, šā gada pirmajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 452 lati, kas ir par 20 latiem jeb 4,6% vairāk nekā 2010.gada pirmajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Sabiedriskajā sektorā darba samaksa palielinājās par 6,4% (no 446 latiem līdz 474 latiem), no tā vispārējās valdības sektorā par 7,6% (no 410 latiem līdz 441 latam), bet privātajā sektorā - par 3,6% (no 421 lata līdz 436 latiem).
Neto darba samaksa šajā laika periodā pieauga par 4,1% - no 308 latiem līdz 320 latiem.
Salīdzinot ar 2010.gada ceturto ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajā ceturksnī samazinājās par trīs latiem jeb 0,7%. Sabiedriskajā sektorā šajā periodā samazinājums bija par 2,7% (no 487 latiem līdz 474 latiem), bet privātajā sektorā darba samaksa pieauga par 0,7% (no 433 latiem līdz 436 latiem).
2011.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, mēneša vidējā bruto darba samaksa visvairāk pieaugusi tādās nozarēs kā izglītība - par 9,3%, pārējo individuālo pakalpojumu un nekustamo īpašumu nozarēs - par 8,7%, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs - par 8,1%, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā - par 7,1%.
Darba samaksas samazinājums šai periodā vērojams ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 1,2%, kā arī transporta un glabāšanas nozarē un būvniecībā - par 0,5%.
Darba samaksas pieaugumu elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē radīja galvenokārt neregulāro izmaksu (pārsvarā prēmiju) kāpums, regulārā darba samaksa šajā nozarē pieauga tikai par 0,9%.