Fragments no intervijas:
Kā jūs vērtējat, cik būtiska problēma Latvijā ir ēnu ekonomika?
Latvijā ēnu ekonomika ir būtiska problēma divos aspektos – viens aspekts saistīts ar sociālo sistēmu, otrs attiecas uz mūsu valsts iekšējo tirgu.
Cilvēki, kas lielāko darba mūža daļu bija strādājuši padomju laikā, pensionējoties saņēma līdzīgas mazas pensijas. Ņemot vērā to, ka patlaban aptuveni trešajai daļai strādājošo sociālās iemaksas tiek veiktas labākajā gadījumā no minimālās algas un jau gadiem pastāv mikrouzņēmumi, kā arī to, ka ir strādājošie, kuriem sociālās iemaksas tiek veiktas no ievērojama apjoma summām, tiem cilvēkiem, kuriem pensionēšanās vecums pienāk tagad, ir ļoti atšķirīga lieluma pensijas – gan ļoti niecīgas, gan relatīvi lielas, turklāt ievērojami lielākas par pensijām, ko saņem cilvēki, kuru darba mūžs pagājis padomju laikā. Tā ir sociāla problēma, kura aizvien palielināsies.
Runājot par ēnu ekonomiku un vietējo tirgu, jāteic, ir radusies situācija, it īpaši lauku reģionos, ka veiksmīgāk tirgū konkurē nevis tas uzņēmums, kurš piedāvā labāko preci vai pakalpojumus, bet tas uzņēmums, kurš sistemātiskāk izvairās no visu nodokļu nomaksas pilnā apjomā. Uzņēmēji uzsver, ka valsts vara ņem naudu nodokļu veidā no tiem, kas visus nodokļus godīgi maksā, proti, no tiem, no kuriem var nodokļos naudu paņemt, bet īpaši daudz necenšas iekasēt nodokļus no tiem uzņēmējiem, kuri izvairās no nodokļu nomaksas. Rezultātā godīgie nodokļu maksātāji nevar izdzīvot šādos izkropļotas konkurences apstākļos. Ja uzņēmumi priekšrocības tirgū iegūst ar nodokļu optimizāciju, nevar runāt par gudru, inovatīvu ekonomiku.
To, ka priekšrocības tirgū ir uzņēmumam, kurš izvairās no nodokļu maksājumiem, nevis tam, kas piedāvā labāko produkciju, Dienai teikuši dažādu nozaru uzņēmēji. Ko darīt, lai tirgus kropļošanu novērstu?
Domāju, ka risinājums ir stingri, neizbēgami sodi par sistemātisku un apzinātu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Es neticu, ka Latvijā iespējams izveidot tādu nodokļu sistēmu, kas izkonkurēs ēnu ekonomiku un nodrošinās to, ka visi grib godīgi maksāt visus nodokļus. Valsts sektors var padarīt nodokļu maksāšanas procesu ērtāku, vienkāršāku un saskarsmē patīkamāku, bet, ja Latvijā ēnu ekonomiku aktīvi neapkaros, neticu, ka situācija uzlabosies. Es neticu, ka ēnu ekonomikas problēmu var risināt ar pierunāšanu.
Protams, ļoti svarīga ir sabiedrības izglītošana par nodokļu sistēmu un par nodokļos samaksātās naudas izmantojumu. Ir socioloģiskās aptaujas, kas parāda – Latvijā valsts varai – Saeimai, valdībai – ir ļoti zems uzticēšanās līmenis un ļoti niecīga ir ticība tam, ka nodokļos samaksātā nauda tiek izlietota prasmīgi un pareizi.
Runājot par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu, redzams, ka jaunā VID vadītāja Ilze Cīrule pievēršas nozaru pieejai, un, manuprāt, tā ir pareiza pieeja. Ja VID pārbauda vienu uzņēmumu no vienas nozares, otru – no kādas citas nozares, vēl trešo uzņēmumu no trešās nozares, rezultātā rodas stāsti, ka VID atnāca un gandrīz vai uzņēmumu nogalināja. Turklāt nereti VID pārstāvjiem ir labs mērķis un laba ideja, bet tās realizācija – ārkārtīgi birokrātiski formāla.
Visu interviju ar ekonomistu Mārtiņu Āboliņu lasiet ceturtdienas, 29. decembra avīzē Diena!