Viņš arī atzina, ka valsts iepirkumi par konsultantu piesaisti bez konkursa ir nepareiza prakse. Jau vēstīts, ka gan Parex krīzes atrisināšanai, gan Air Baltic stratēģiskā investora piesaistei, gan Liepājas Metalurga problēmu atrisināšanai valdība bez konkursa izvēlējās piesaistīt finanšu konsultāciju uzņēmumu Prudentia. Liepājas Metalurga gadījumā gan par_ Prudentia _piesaisti lēma Kreditoru klubs, kurā ietilpa arī privātie uzņēmumi, taču tāpat finanšu konsultanta piesaiste notika bez konkursa. Kā atzina M.Krieviņš, ja valsts šādos gadījumos rīkotu konkursu, tad noteikti finanšu konsultantu piedāvājums būtu nodokļu maksātājiem finansiāli izdevīgāks. Valsts pārvaldes jautājumu eksperts Uģis Šics portālam Diena.lv norādīja, ka konkursa rīkošana finanšu konsultantu piesaistei būtu pareiza rīcība, no vienas puses, taču "no otras puses jāsaprot, ka gadījumos, kad valsts uzņēmums ir nonācis krīzes situācijā un ir jāpiesaista finanšu konsultants, ir jārīkojas strauji un fiziski nav laika, lai rīkotu iepirkumu. Tāpat valdība saviem uzņēmumiem, protams, vēlas piesaistīt tādu finanšu konsultantu, kuram tā uzticas. Taču ir aprobēta straptautiskā prakse, kā valstis juridiski korekti atrisina šādas situācijas. Proti: Finanšu ministrija reizi divos vai piecos gados izsludina konkursu par finanšu konsultantu piesaisti ilgākam laika periodam. Šādā konkursā tad var pieteikties visi konkursa nosacījumiem atbilstošie konsultāciju pakalpojumu sniedzēji, un krīzes situācijās Finanšu ministrija var ātri, bez liekas kavēšanās izvēlēties atbilstošāko un izdevīgāko piedāvājumu." Tieši par šādu risinājumu iestājās arī M.Krieviņš, norādot, ka tā būtu vislabākā un juridiski korektākā prakse. U.Šics gan uzsvēra, ka "ir nožēlojami, ka šādi pakalpojumi valsts pārvaldei ir jāpiesaista ārpakalpojumu veidā. Faktiski valsts pārvaldes iekšienē vajadzētu būt struktūrai, kas nodarbojas ar šādiem jautājumiem." Vaicāts, vai tas sasaucas ar ekonomikas ministra Daniela Pavļuta virzīto ieceri par īpašas institūcijas izveidi, kas nodarbotos ar valsts uzņēmumu pārraudzīšanu, U.Šics atbildēja apstiprinoši. Finanšu konsultācijas līdztekus Prudentia sniedz arī tādas starptautiskas auditorkompānijas kā KPMG, Deloitte & Touch un Ernst and Young. Diemžēl neviena no minētajām auditorkompānijām nevēlājās atbildēt uz jautājumu, kāda būtu pareizāka rīcība no valsts puses, piesaistot finanšu konsultantus. Anonīms avots no KPMG gan portālam Diena.lv norādīja, ka Prudentia ir ieguvusi pēdējā laika lielākos valsts pasūtījumus, pateicoties tās īpašnieku ciešajām saitēm ar Vienotību. U.Šics uzskata, ka auditorkompānijas nevēlas komentēt, kā būtu sistēmiski pareizi jānotiek finanšu konsultantu izvēlei, tādēļ ka atsevišķos laika peridos pie atsevišķām valdībām katra no tām ir guvusi labumu tieši no līdzšinējās kārtības. Satiksmes ministrija, atbildot uz portāla Diena.lv jautājumu, kādēļ _Air Baltic _problēmu risināšanai tika piesaistīta tieši Prudentia un kādēļ tas notika bez konkursa atbildēja: "Publisko iepirkumu likums paredz izņēmumu gadījumus, kad pretendentu var izvēlēties, nepiemērojot iepirkumu procedūru, kas arī tika izdarīts Prudentia gadījumā, minētā konsultanta piesaisti apstiprinot ar Ministru kabineta lēmumu. Pamatojums_ Prudentia _piesaistei ir tā kompetence, kā arī interešu konflikta neesamība (nekad agrāk nav pārstāvējis vai konsultējis kādu no iesaistītajām pusēm)."
Portālam Diena.lv pagaidām nav izdevies sazināties ar Prudentia pārstāvjiem.