Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas, sagaidāms, ka stabila ekonomikas izaugsme saglabāsies arī šogad, prognozē EM.
Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati par IKP izmaiņām 2017.gadā lielā mērā apstiprinājuši iepriekšējās aplēses - ceturtajā ceturksnī IKP Latvijā pieauga par 4,2%, bet gada griezumā ekonomika ir palielinājusies par 4,5%.
"Ekonomisko aktivitāšu pieaugums pērn bijis straujākais kopš 2011.gada un šobrīd tautsaimniecība sasniegusi savu augstāko punktu Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas laikā. Īpaši iepriecina spēcīgā izaugsme apstrādes rūpniecībā Latvijā, ko veicina gan uzņēmēju spēja palielināt konkurētspēju, gan pieprasījuma dinamika lielākajos eksporta tirgos. 2017.gadā apstrādes rūpniecība pieauga par 8%. Kaut pieaugums vērojams visās lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, izaugsmes noturēšanai šogad jāturpina īstenot visi Rūpniecības atbalstā programmā iekļautie pasākumi, tai skaitā elektroenerģijas izmaksu mazināšana," norādīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
"Raugoties nākotnē, galvenie ekonomikas izaicinājumi izriet no norisēm darba tirgū - brīvo darba roku skaits samazinās, kas rada spiedienu uz algām un ietekmē ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos. Tāpēc nepieciešams sistemātiski turpināt darbu pie valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanas - eksporta un investīciju stimulēšanas, produktivitātes pieauguma un cilvēkkapitāla attīstības veicināšanas," piebilda Ašeradens.
Līdz ar ekonomisko aktivitāšu palielināšanos lielākajos Latvijas preču noieta tirgos, 2017.gadā turpināja stabili augt eksporta apjomi (par 4,4%). Būtiskākais eksporta pieaugums bija vērojams koka un tā izstrādājumu preču grupās, kā arī elektroierīču un elektroiekārtu grupās.
Pagājušajā gadā atsācies arī investīciju pieaugums - ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājās par 16%, ko sekmēja gan intensīvākas ES fondu investīcijas, gan uzlabojumi uzņēmēju noskaņojumā, gan kreditēšanas atsākšanās, norāda EM.
Būtisku ietekmi uz IKP pieaugumu 2017.gadā atstāja arī uz iekšzemes pieprasījumu orientēto nozaru attīstība - būvniecības apjomi palielinājās par 19%, savukārt mazumtirdzniecība pieauga par 5,2% procentiem, kas kopā veidoja vairāk nekā vienu trešdaļu no kopējā IKP pieauguma.
Vienlaikus, līdz ar uzlabojumiem darba tirgū - nodarbinātības un darba algu pieaugumu, 2017.gadā turpināja stabili augt arī privātais patēriņš, norādīja EM. Mājsaimniecību izdevumi 2017.gadā palielinājās par 5,1% un sasniedza augstāko līmeni pēdējo 10 gadu laikā. Pozitīvas izmaiņas notikušas arī mājsaimniecību patēriņā struktūrā - pēc pamata vajadzību nodrošināšanas (izdevumi pārtikai un mājoklim) arvien vairāk līdzekļi tiek tērēti izklaides un kultūras pasākumiem, informēja EM.