Mērķis ir kopīgi ar siltuma ražotājiem izstrādāt nepieciešamos rīcības soļus, lai obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanas pasākumi un izmaiņas, kas vērstas uz visu patērētāju izmaksu samazināšanu, iespējami mazāk ietekmētu atsevišķas pašvaldības un siltuma ražotājus.
Latvijā vēsturiski (1998.gada MK noteikumi Nr. 425 "Koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšanas kārtība") izveidotā un pēc tam vairākkārt papildinātā atbalsta sistēma paredz, ka publisko atbalstu var saņemt arī koģenerācijas stacijas, kas ražo gan elektrību, gan siltumu. Tādējādi izveidota sistēma, kurā visi elektrības patērētāji subsidē atsevišķus siltuma ražotājus, kas daļu no savām siltumenerģijas ražošanas izmaksām pārnes uz elektroenerģijas gala tarifu.
Jau šobrīd tieši atbalsts koģenerācijas stacijām, kas lielākoties ražošanā izmanto dabasgāzi, veido lielāko daļu no OIK izmaksām, ko sedz visi elektrības patērētāji neatkarīgi no savas pašvaldības, siltuma apgādes sistēmas un patēriņa. Vēsturiski izveidotā sistēma nav veicinājusi arī to, ka visas pašvaldības un siltuma ražotāji aktīvi strādātu pie izmaksu samazināšanas un siltumapgādes sistēmu sakārtošanas.
Ekonomikas ministrija, strādājot pie vispārējās OIK sistēmas sakārtošanas un vēsturiski uzņemto ievērojamo saistību samazināšanas, ir ņēmusi vērā arī jautājumus, kas saistīti ar šķērssubsīdiju pakāpeniskas ierobežošanas iespējamo ietekmi uz atsevišķām koģenerācijas stacijām, kas ražo siltumu un saņem publisko atbalstu OIK sistēmas ietvaros.
Jau šajā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu periodā EM ir mērķtiecīgi atbalstījusi siltuma ražotāju pāreju uz alternatīviem energoresursiem un arī īstenojusi plašu programmu centralizētās siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijai. Šīs programmas plānots turpināt arī nākamajā plānošanas periodā, lai siltuma ražotāji, īpaši tie, kurus skars izmaiņas OIK atbalsta sistēmā, varētu pakāpeniski pārorientēt savu darbību, uzlabot efektivitāti un pāriet uz alternatīviem siltuma ražošanas avotiem, mērķtiecīgi samazinot arī dabasgāzes kā ražošanas avota dominējošo lomu siltumenerģijas ražošanā. Ekonomikas ministrija šiem mērķiem paredzējusi būtiskus līdzekļus ES Kohēzijas fonda ietvaros 2014.-2020. gadam - pasākumiem siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai pieejamais finansējums paredzēts 37,5 miljoni lati ar 50% atbalsta intensitāti, bet siltumapgādes pārvades un sadales sistēmu uzlabošanai paredzēts finansējums 37,5 miljoni latu ar 50% atbalsta intensitāti.
Šobrīd būtiska daļa kurināmā centralizētai siltumapgādei tiek importēta - 2011.gadā katlumājās siltumenerģijas ražošanai izmantoja 62,9% dabasgāzi, 3,2% naftas produktus, 0,6% akmeņogles un 33,1% biomasu. 2011. gadā centralizēto siltumenerģiju pārdošanai ražoja 83 koģenerācijas stacijās.