Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis septembrī bijis Spānijā - 19,3%, Horvātijā - 12,6%, Kiprā - 12,0%, Itālijā - 11,7%, Portugālē - 10,8%, Francijā - 10,2% un Slovākijā - 9,4%.
Somijā septembrī bezdarba līmenis bija 8,6%, bet Lietuvā - 8,4%.
Savukārt zemākais bezdarba līmenis septembrī reģistrēts Čehijā - 4%, Vācijā - 4,1% un Maltā - 4,7%.
ES vidēji bezdarbs septembrī saglabājās augusta līmenī un bija 8,5%, kas ir zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada februāra. 2015.gada septembrī bezdarba līmenis ES bija 9,2%. Arī eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis septembrī salīdzinājumā ar augustu saglabājās stabils un bija 10%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2011.gada jūnija. Pērn septembrī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,6%.
Eurostat aplēses liecina, ka septembrī blokā bez darba bija 20,789 miljoni cilvēku, no kuriem 16,181 miljons bezdarbnieku bija eirozonas valstīs. Salīdzinājumā ar augustu bezdarbnieku skaits ir sarucis par 150 tūkstošiem ES un par 101 tūkstoti eirozonā, savukārt salīdzinājumā ar 2015.gada devīto mēnesi bezdarbnieku skaits krities par 1,596 miljoniem ES un par 905 tūkstošiem eirozonā.
Gada izteiksmē bezdarba pieaugums septembrī reģistrēts Austrijā, kur kāpums bijis no 5,7% līdz 6,3%, Dānijā, kur tas pieauga no 6% līdz 6,3% un Itālijā, kur palielinājums bija no 11,4% līdz 11,7%. Pārējās bloka zemēs, par kurām pieejami dati, bezdarba līmenis septembrī bija zemāks nekā pirms gada, un lielākais bezdarba samazinājums bloka valstu vidū vērojams Horvātijā, kur tas sarucis no 16,4% līdz 12,6%m Kiprā, kur tas samazinājies no 14,3% līdz 12% un Spānijā, kur kritums bijis no 21,4% līdz 19,3%.
Dati par bezdarbu septembrī nav pieejami par Igauniju, Grieķiju, Lielbritāniju un Ungāriju.
Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem Latvijā šogad septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā augustā.
Eurostat dati var atšķirties no NVA datiem, jo, lai tie būtu salīdzināmi ES, visām dalībvalstīm bezdarba rādītāji tiek pārrēķināti pēc ANO Starptautiskās Darba organizācijas noteiktajiem kritērijiem. Piemēram, bezdarbnieku skaits tiek rēķināts vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet Latvijā – no 15 gadiem līdz pensijas vecumam – 62 gadiem.