Ilzes Znotiņas vadītais dienests izdevis bezprecedenta rīkojumu, iesaldējot pilnīgi visus fonda līdzekļus un saņemtos ziedojumus. Dienesta rīkojumā norādīts, ka tam radušās aizdomas, ka banku konti, kurus fonds atvēra pēc ABLV bankas darbības apturēšanas 2018. gadā, varētu būt izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Rīkojums, pēc fonda pārstāvju domām, izdots faktiski bez konkrēta pamatojuma norādīšanas, turklāt tas ne tikai nerod skaidrību par to, kāpēc notikusi iesaldēšana, bet arī apgrūtina šāda rīkojuma apstrīdēšanu.
Bīstams precedents
"Neuzdodot fondam nevienu jautājumu, neiesniedzot nevienu informācijas pieprasījumu, tikām informēti, ka divās kredītiestādēs iesaldēti Novum Riga fonda līdzekļi. Iesaldēta visa fondam ziedotā nauda, tajā skaitā mērķa ziedojumi, kas paredzēti konkrētu fonda programmu īstenošanai. Kopš 2006. gada fondam ir sabiedriskā labuma statuss, tas visu tam ziedoto naudu izmantojis vairāk nekā 370 sabiedriskā labuma projektiem. Kāpēc izdots šāds rīkojums un kāpēc faktiski jāaptur fonda darbība, mums nekādas informācijas nav," informēja Eglītis.
Dienas aptaujātie advokāti norāda, ka šāds precedents, kad tiek iesaldēti uzreiz visi uzņēmuma – šajā gadījumā fonda – līdzekļi, Latvijā varētu būt noticis pirmo reizi.
"Ja ir kādas aizdomas, specifiska informācija, parasti tiek izmeklēts konkrētais gadījums, tajā skaitā, piemēram, konkrēti pārskaitījumi vai darījumi. Tas, ka pilnībā iesaldēts reāli strādājošs fonds, kura labdarības aktivitātes ir publiski zināmas un pārbaudāmas, ir bezprecedenta gadījums," norāda zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Jānis Kārkliņš. Pēc viņa vārdiem, tas ir radījis bīstamu precedentu jebkurai labdarības organizācijai, nodibinājumam vai pat uzņēmumam.
"Pēc krīzes, kas 2018. gadā notika ar mūsu lielāko ziedotāju – ABLV banku, divu gadu laikā spējām nostāties uz kājām un pērn sniedzām atbalstu jau 650 tūkstošu eiro apmērā. To izdevās panākt, jo savulaik fonds saņēma vērtīgus dāvinājumus no fonda dibinātājiem, kā arī piesaistījām jaunus ziedojumus. Līdz ar to bija iespējams turpināt virkni iepriekš plānoto aktivitāšu, to vidū kultūras projektu atbalstu. Spējām turpināt arī vienu no vērienīgākajām Latvijas mecenātisma aktivitātēm – Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja īstenošanu. Papildus tam, lai turpinātu atbalstu kultūrai un nodrošinātu fonda darbību, šogad bankā paņēmām arī kredītu. Tagad tas viss ir iesaldēts," pauž Eglītis.
Šobrīd fondam nav skaidrības, kā tas spēs izpildīt savas saistības. Daudzi ziedojumi fondam veikti konkrētu jomu un projektu atbalstam.
"Kā izskaidrot Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, kuriem tiek apmaksātas studijas augstskolās? Kā turpmāk palīdzēt bērniem dzirdes aparātu iegādei un citiem projektiem? Vai valsts plāno pārņemt šīs saistības? Kāds īsti bija pamatojums iesaldēt pilnīgi visus fonda līdzekļus?" jautā fonda valdes loceklis.
Pārmet varas izmantošanu
Novum Riga ir Ernesta Berņa un Oļega Fiļa fonds, kas dibināts 2006. gadā. Fonds īsteno labdarības programmas kultūras, izglītības, laikmetīgās mākslas un sociālajā jomā, kuru īstenošanai tiek piesaistīti ziedojumi. Kopumā pēdējo piecu gadu laikā ziedotāju skaits pārsniedzis vairākus tūkstošus, būtiski lielākie ziedotāji bija dibinātājiem piederošie uzņēmumi. Ziedotāju vidū bija arī ārvalstu uzņēmumi, bet absolūti lielākā daļa – aptuveni 80% – ziedotāju bija no Latvijas – gan uzņēmumi, gan privātpersonas.
Fonda pārstāvis norāda, ka tā darbību ik gadu rūpīgi pārbauda Valsts ieņēmumu dienests un tā paspārnē strādājošā Sabiedriskā labuma komisija, jo fondam ir sabiedriskā labuma statuss. Tāpat par fonda darbību ik gadu atzinumus sniedz sertificēts auditors un tiek iesniegti likumdošanas prasībām atbilstoši sagatavoti gada pārskati.
"Ja atbildīgajiem dienestiem ir jautājumi, fonds vienmēr bija un arī tagad gatavs uz tiem atbildēt un sniegt visu informāciju, turklāt arī publiski. Par atklātību iestājas arī mūsu fonda dibinātāji, tāpēc neklusēsim un publicēsim visu mums pieejamo informāciju. Nav pieļaujams, ka kādu cilvēku personīgās nepatikas, aizdomas vai ambīcijas ir iemesls tam, ka rezultātā cieš visa fonda darbība, ziedotāji un ziedojumu saņēmēji. Tā faktiski ir varas pārspīlēta un nepamatota izmantošana," pauž Eglītis.
Uz Dienas jautājumu, vai starp ziedotājiem vēsturiski bijuši arī uzņēmumi, kas reģistrēti tā dēvētajās ofšoru jeb zemo nodokļu zonās, Eglītis atbild apstiprinoši. "Te ir jānodala divas lietas. Pēdējos divus gadus mēs strādājam tikai ar ziedojumiem no Latvijas, kas pārsvarā veikti no fonda dibinātājiem, viņiem piederošiem uzņēmumiem un privātpersonām no Latvijas. Runājot par fonda vēsturi, sākotnēji fonds tika veidots kā ABLV bankas korporatīvais fonds. Veicot ziedošanas piesaistes kampaņas, uz tām atsaucās arī ārvalstu uzņēmumi, dažādu banku ārvalstu klienti, novērtējot fonda kvalitāti un spēju atskaitīties par katru sabiedriskajam labumam iztērēto centu," uzsver Eglītis, piebilstot, ka zemo nodokļu zonās, piemēram Nīderlandē, ASV un citur, reģistrēti uzņēmumi nebija un arī joprojām nav aizliegti. Tāpat nekad nav bijusi aizliegta ziedojumu saņemšana no tiem.
Zvērināts advokāts Kārkliņš uzsver, ka labdarības organizācijām vēsturiski nebija jāveic tā sauktās AML pārbaudes par saņemtajiem ziedojumiem.
Šobrīd fonds gatavo informāciju sadarbības partneriem, jo atbalsts jāpārtrauc visās fonda programmās. Mērķziedojumu saņēmēju vidū bija Zolitūdes traģēdijā cietušie, programmas Palīdzēsim dzirdēt bērni un jaunieši, kuri bija pieteikušies dzirdes aparātu saņemšanai, kas ir viena no ilglaicīgākajām un vērienīgākajām fonda programmām. Tāpat tiek pārtraukts atbalsts kultūras žurnālistikas programmā, laikmetīgās mākslas, kultūras un citās jomās.
Novum Riga līdz šim atbalstījis vairāk nekā 370 sabiedriskā labuma projektu, piešķirot tiem gandrīz sešus miljonus eiro.
Lasītājs
Kuzja Ņilovičs
Krējums Saldais