Kopā ar armijas pārstāvjiem pasākumā pie Brīvības pieminekļa piedalījās arī ārvalstu pārstāvji, vairāki Saeimas deputāti un ministri - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), veselības ministre Ilze Viņķele (AP) un satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Tāpat svinīgo pasākumu apmeklēja bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK). Pasākumu novērot bija ieradušies arī dažādu izglītības iestāžu skolēni un pirmsskolas vecuma bērni.
Pēc militāro spēku priekšnesuma orķestra pavadījumā pasākuma dalībnieki, tajā skaitā arī amatpersonas, nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Lāčplēša dienas svinēšana tika iedibināta īsi pēc 1919.gada 11.novembra - datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis - lai gan Latvijas neatkarība bija pasludināta, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.
Ar 1919.gada 11.novembri simboliski tiek datēta arī Latvijas valsts apbalvojuma - Lāčplēša Kara ordeņa - izveide. Lāčplēša Kara ordeni, kura devīze ir "Par Latviju", piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā tika pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
solon
nunu
Teodors