“Turpinās pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūve Baltijā, nākotnē nodrošinot gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. Izteiksmīgs jaunās stacijas ēkas siluets pacelsies augstu virs zemes, jo Rail Baltica vilcienu ceļi lidostas teritorijā būs uz estakādēm. Rail Baltica stacijas ēkas ārējā veidolā dominēs koka elementi, pati ēka projektēta, lai būtu gan ērta un funkcionāla, gan iespējami energoefektīva,” uzsver SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Topošā Rail Baltica stacija sinerģijā ar lidostas Rīga attīstības iecerēm ir katalizators, stiprinot Rīgu kā Baltijas un Ziemeļvalstu satiksme mezglu.”
“Rail Baltica projekts paredz ne tikai dzelzceļa stacijas izbūvi, bet arī dzelzceļa sliežu klātni no Imantas stacijas līdz Mārupei. 4,5 kilometru garā ātrgaitas dzelzceļa līnija stiepsies kā pa estakādi, tā uzbērumu un pārvadiem. Konkrēti stacijas zonā pie lidostas estakāde sasniegs 13 metru augstumu, tās kopējais garums būs 2 kilometri, tai skaitā 200 metru garš, monolīts posms cauri stacijas ēkai. Pāļi ir unikāli savā 1,20 metri diametrā – tik liela diametra pāļus pieprasa estakādes slodze. Tas Latvijas mērogā ir interesants būvniecības izaicinājums,” skaidro Maija Baltgalve, pilnsabiedrības B.S.L. Infra izpildkomitejas locekle.
Estakādes pāļi nākotnē būs stabils pamats Rail Baltica trasei, pa kuru no lidostas Rīga uz Rīgas centru un citām Baltijas Rail Baltica dzelzceļa stacijām kursēs starptautiskie ātrgaitas un reģionālie vilcieni. Tas būs ne tikai ērts, ātrs un videi saudzīgāks ceļošanas veids, bet arī unikāls gaisa, dzelzceļa un, plašākā kontekstā raugoties, jūras satiksmes savienojums. Projekts paredz, ka reizi stundā starp lidostu Rīga un Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju kursēs ātrgaitas vilciens katrā virzienā, pasažierus no vienas stacijas otrā nogādājot nieka 8 minūtēs. Savukārt biežāku satiksmi starp topošo lidostas Rīga dzelzceļa staciju un pilsētas centru nodrošinās reģionālie Rail Baltica pasažieru vilcieni, kuri ceļu mēros aptuveni 13 minūšu laikā un nodrošinās pārvadājumus pīķa stundās ar 4 vilcieniem stundā katrā virzienā.
“Estakādes pāļi tiek būvēti zonā starp Torņu ielu un P133 ceļu. Būvdarbus veicam plānveidā un pārdomāti. Mūsu nolūks ir minimāli ietekmēt satiksmes plūsmu un apkārtējo vidi. Lai to panāktu, esam izvēlējušies īpašu pāļu izbūves tehnoloģiju,” piebilst Maija Baltgalve.
Iespaidīgo 30 m garo pāļu izbūvei tiek izmantota speciāla Kelly-Casing būvniecības tehnoloģija, kas paredz pāļu urbšanu un betonēšanu, nevis to dzīšanu. Tehnoloģija izvēlēta, lai mazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi un infrastruktūru, būvniecības procesā neradot nevēlamus trokšņus un vibrācijas. Sākotnēji ar speciālas tehnikas palīdzību tiek uzstādīta pāļa apvalkcaurule un uzsākta grunts urbšana. Tālāk tiek uzstādīts stiegrojuma karkass un veikta pāļa betonēšana, beigās apvalkcauruli izvelkot no iedobuma.
Pilnsabiedrība B.S.L. Infra ir projekta Rail Baltica dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves realizētājs lidostā Rīga. Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi – ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries, viens no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā, kas specializējies daudzfunkcionālu objektu būvniecībā. Rail Baltica projekts lidostas Rīga teritorijā būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un aviosatiksmes savienojuma centrs Baltijā. Būvniecības darbus pilnsabiedrība B.S.L. Infra plāno veikt secīgi piecos posmos līdz 2025. gada decembrim.
Pirmais darbu posms – Rail Baltica dzelzceļa stacijas termināļa, piebraucamo ceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras izbūve – būs jāpaveic līdz 2023. gada martam/aprīlim.
Būvniecība notiek, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma, Itālija, Prodex, Slovākija, un Vektors T, Latvija) – projektu. Būvuzraudzību veic personu apvienība, kas sastāv no SIA Forma 2 (Latvija) un Prointec S.A.U. (Spānija).
Šā projekta finansējumu 81–85 % robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija.