Pašreizējais Ārstniecības likums ir bezcerīgs – rakstīts pirms teju 20 gadiem, neskaitāmas reizes grozīts, atstājot iespaidu, ka katrs labojis kaut ko, kas ienācis prātā, saka Latvijas ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Kā absurds minams kaut vai tas – likumā teikts, ka tā mērķis "ir regulēt sabiedriskās attiecības ārstniecībā, lai nodrošinātu slimību vai traumu kvalificētu profilaksi un diagnostiku, kā arī kvalificētu pacienta ārstēšanu un rehabilitāciju un noteikt īpašus ārstniecības iestāžu saimnieciskās darbības tiesiskā regulējuma noteikumus". Tas ir fundamentāli nepareizi, viņš saka, jo likumam būtu jānosaka ārstniecības, diagnostikas, profilakses un rehabilitācijas process.
Ārstu biedrības prezidents uzskaita arī citas problēmas – likuma izpratnē par pacientu veselību atbild valsts budžets, neproporcionāli liela daļa atvēlēta psihisko slimību ārstēšanas jautājumiem. Pēc viņa teiktā, būtu jāizstrādā divi likumi – Sabiedrības veselības likums un Ārstniecības likums. Tāpat būtu jārada caurspīdīga finansējuma izlietošanas sistēma, precīzi jānosaka, kādas funkcijas un līdz ar to arī kāds finansējums ir dažādām veselības aprūpes iestādēm – universitātes slimnīcām, reģionālajām slimnīcām utt. –, jāstiprina primārā veselības aprūpe.
Vai to visu jaunais likums atrisinās, vēl ir grūti paredzēt, jo šobrīd darbs pie tā tikai sākts. Kā saka Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, ir "projekta melnraksts". Jaunajā likumprojektā plānots piedāvāt arī veselības finansēšanas modeli, taču par to pagaidām Veselības ministrijas pārstāvji klusē.
Visu rakstu lasiet 26. janvāra laikrakstā Dienas Bizness!