Kleperis norāda, ka Rīgā problēmas ar gaisa kvalitāti ir pilsētas centra ielās - ar putekļu un slāpekļa dioksīda piesārņojumu, bet industriālos rajonos - brīvostā - ar putekļiem un benzolu. Ja galvenais piesārņojuma avots centra ielās ir autotransports, tad brīvostā - uzņēmumi, kuri pārkrauj birstošus (akmeņogles, minerālmēsli) vai šķidrus (ķimikālijas, naftas produkti) produktus.
Gaisa kvalitāte Rīgā tiek mērīta trīs monitoringa stacijās, tostarp Kronvalda bulvārī ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) gaisa monitoringa stacija, kas mēra Rīgas fona gaisa piesārņojumu. Savukārt divas Rīgas domes stacijas izvietotas Brīvības un Krišjāņa Valdemāra ielā.
Kā liecina mērījumi, normatīvos atļautais robežlielums putekļiem - vidējai koncentrācijai diennaktī pārsniedzot 50 mikrogramus kubikmetrā - šā gada pirmajā pusē jau ir sasniegts Brīvības ielā - reģistrēti 35 pārkāpumi. Normatīvi gadā pieļauj 35 šādus pārkāpumus. Tikmēr Valdemāra ielā piecos mēnešos reģistrēti 26 putekļu robežlieluma pārkāpumi, bet Kronvalda bulvārī - viens.
Kleperis norāda, ka šie radītāji tomēr vēl nenozīmē, ka robežlielums pārsniegts, jo, ziņojot Eiropas Savienības institūcijām, LVĢMC izvērtējot gan pārrobežu pārneses, gan ielu kaisīšanas/sālīšanas, gan arī meteoroloģiskos apstākļus. Tādā veidā, piemēram, pērn aprēķinātas vairāk nekā 20 "putekļainās dienas" gadā.
Kas attiecas uz slāpekļa dioksīdu, - robežlielums, kas jāievēro, ir gada vidējā koncentrācija - šogad nedrīkst pārsniegt 40 mikrogramus kubikmetrā. Kleperis norāda, ka pilsētas centra ielās slāpekļa dioksīda vidējā koncentrācija šā gada piecos mēnešos ievērojami pārsniedz robežlielumu, tikmēr jumtu līmenī - nepārsniedz. Esot grūti prognozēt, kāds rezultāts būs gada beigās, jo vasarā pilsētā parasti uz ielām ir mazāk transportlīdzekļu.
Pašlaik nav iespējas mērīt gaisa kvalitāti Sarkandaugavā, kā tas tika darīts iepriekš, jo janvārī staciju slēdza (novecojusi). Rīgas dome ir piešķīrusi līdzekļus jaunas iegādei - tā, iespējams, nākamajā mēnesī jau būs Rīgā, un tiek meklēta vieta Sarkandaugavā, kur uzstādīt (tuvāk iedzīvotājiem, tālāk no uzņēmumiem), norāda Kleperis.
Kleperis arī skaidro, ka kopš pagājušā gada vairāki Brīvostas uzņēmumi veic savu iekšējo monitoringu putekļu un/vai benzola piesārņojumam, ko pieprasa Rīgas saistošie noteikumi par teritoriju izmantošanu un apbūvi, ja uzņēmums pārkrauj vairāk par noteiktu daudzumu birstošos vai šķidros produktus. Šī iekšējā monitoringa dati Vides pārvaldei neesot pieejami, tos kontrolē Valsts vides dienests, ja saņem iedzīvotāju sūdzības par putekļiem vai smakām.
LETA ziņoja, ka Eiropas Komisija (EK) Rīgā konstatējusi paaugstinātu gaisa piesārņojumu, kas neatbilst EK direktīvām. Ja situācija netiks uzlabota, valstij var draudēt soda sankcijas pusmiljona eiro apmērā.
Rīgas Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš gan intervijā aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Rīgas gaisa kvalitātes jautājums ir vairāk politizēts, nekā tas ir pēc būtības. "Ja mēs runājam par gaisa kvalitāti Rīgā, saprotams, ka tā nav tāda kā mežā, bet tā ir ļoti laba salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas Savienības pilsētām," norādīja Kļaviņš, sakot, ka Rīgas gaiss savā pamatmasā ir ļoti labs.