ASV valsts sekretāra padomnieks un Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) analītiķis Goubls norāda uz Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) pilnvarotā cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas jautājumos Konstantīna Dolgova nesenajiem izteikumiem.
Goubls Dolgova paziņojumus raksturo kā satraucošus, jo tie parāda, ka Maskava pastiprina centienus nomelnot Baltijas valstis un provocēt iespējamas nesaskaņas šajās valstīs.
"Pirmkārt, tā ir Maskavas vecās taktikas jauna pastiprināšana, mēģinot apdraudēt Rietumu atbalstu Baltijas valstīm ar apgalvojumiem par slikto apiešanos ar etniskajiem krieviem un krievvalodīgajiem. Šī taktika pagātnē bieži ir nostrādājusi," raksta Goubls.
"Otrkārt, viņš tieši saistīja situāciju Baltijas valstīs ar to, kas notika Ukrainā pēc Maidana, apgalvojot, ka Kijevas lēmums par krievu valodas statusu bija "nožēlojams" un tam bija "tālejošas" sekas. Šādas sūdzības par apiešanos ar krievvalodīgajiem Ukrainā izskanēja arī pirms Krievijas iebrukuma [Ukrainā]," norāda analītiķis.
"Un, treškārt, Dolgovs atklāti mudina krievus un krievvalodīgos Baltijas valstīs kļūt aktīvākiem, solot, ka Maskava viņus atbalstīs. Kaut arī varētu [Dolgova izteikumus] noraidīt kā propagandas mēģinājumu, diemžēl ir pamatoti iemesli domāt, ka šeit slēpjas kas vairāk," brīdina Goubls.
Analītiķis arī pauž satraukumu par Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Panorāma sižetu, kurā vairāki Latgalē sastapti iedzīvotāji norādījuši, ka iespēju karot Ukrainā Krievijas pusē iespējams nokārtot ar Krievijas vēstniecības starpniecību.
"Taču šīs ziņas saasina situāciju, jo ir viegli iztēloties, kā Latvijas krievus, kas vēlas karot Ukrainā Maskavas pusē, var viegli novirzīt karot Maskavas pusē pašā Latvijā, īpaši ņemot vērā Dolgova izteikumus par nepieciešamību šeit aizstāvēt krievus un krievvalodīgos," raksta Goubls.
Dolgovs sestdien brīdināja, ka Krievija nesamierināsies ar Baltijas valstīs notiekošo "uzbrukumu" krievu valodai.
"Mēs nesamierināsimies ar lienošo uzbrukumu krievu valodai, ko mēs redzam Baltijā. Uzskatām zināmos Latvijas un Igaunijas varasiestāžu soļus, kas ir vērsti uz krievu valodas statusa un stāvokļa apspiešanu, par rupju vispārpieņemto universālo cilvēktiesību normu pārkāpšanu," norādīja Dolgovs. "Oficiālās Rīgas paziņojums par to, ka krievu skola, kas Latvijas zemē ir pastāvējusi kopš 1789.gada, ir pilnībā jālikvidē līdz 2018.gadam, civilizētajai pasaulei ir nepieņemams."
"Starptautiskajai sabiedrībai apņēmīgi jāliek šķēršļi, lai nepieļautu turpmāku rupju Baltijas valstu krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpšanu, jau tā pārmērīgo un politizēto rusofobijas pieaugumu," sacīja Dolgovs.
Ārzemēs ārkārtīgi daudz krievu, "veseli Krievu pasaules segmenti", sastopas ar nopietnām problēmām savu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanā, apgalvoja Krievijas ĀM pārstāvis.
Tikmēr Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums vērtēja, ka Dolgova paziņojumiem nav nekādas saistības ar patieso situāciju Latvijā un pašlaik ar nepamatotiem pārmetumiem tiek mēģināts slēpt dramatisko situāciju Krievijā, kā arī nomākt to kritiku, ko starptautiskā sabiedrība vērš pret Krievijas agresiju Ukrainā.
"Tie ir centieni maskēt Krievijas īstenotās tautiešu politikas patiesos mērķus Latvijā - kavēt sabiedrības integrācijas procesus Latvijā. Latvija ir brīvās, demokrātiskās pasaules daļa, kas lepojas, ka mūsu iedzīvotājiem ir visas pamattiesības, brīvība tāpat ka citu ES valstu iedzīvotājiem. Latvijas sabiedrība ir gudra un tic, ka kādreiz arī Krievija pietuvosies šiem standartiem," sacīja Eihenbaums, piebilstot, ka "kārtējo reizi nožēlu izraisa, ka Dolgova kungs manipulē ar starptautisko organizāciju viedokļu citātiem, lai maskētu sava sakāmā satura trūkumu".