Labāk ar visiem bērna ratiem skriet uz slimnīcu Igaunijā, nekā stundu braukt uz Valmieru - izsaucas kāda jauna māmiņa un viņai piebalso arī citi Valkā. Valcēnieši nepeļ medicīnu Valmierā, taču izmanto pārrobežu medicīnas iespējas starp dvīņu pilsētām Valku Latvijā un Valgu Igaunijā.
Uz kaimiņzemi viņi dodas neatliekamos gadījumos, kad pašiem vai bērniem slikti. Neatliekamas ir arī dzemdības. Par sniegtajiem pakalpojumiem Igaunija piestāda rēķinus nevis pacientiem, bet Latvijai. Pērn Valgā dzemdēja 146 sievietes no Latvijas. Par to Latvijas Nacionālais veselības dienests (NVD) gan rauc degunu.
Lai saņemtu neatliekamo palīdzību kādā no ES valstīm, pacientam tās klīnikā jāuzrāda Eiropas Veselības apdrošināšanas karte (EVAK). Sniegto neatliekamo palīdzību Latvija apmaksā no sava budžeta atbilstoši attiecīgās ārvalsts tarifiem. Pacientam savukārt jāmaksā līdzmaksājums, ja tāds ārvalstī noteikts. Taču plānveida pakalpojumus, piemēram, dažādus izmeklējumus un konsultācijas, ar EVAK nevar saņemt. Valkā dzīvojošie labi zina, kas ir EVAK un ka šī karte drošībai jāizņem NVD. Pašā Valkā jau krīzes laikā slimnīca kā neatliekamās palīdzības sniedzēja tika gandrīz pilnībā slēgta - palicis traumpunkts, aprūpes gultas un ambulatorā daļa. Tuvākā reģionālā slimnīca ir Vidzemes slimnīca Valmierā, apmēram 40 minūšu brauciena attālumā.
Atved laba reputācija
Pirms desmit gadiem būvētā Valgas slimnīcas vienkāršā āriene slēpj iekšieni, kura šurp atvilina arī dzemdētājas no Rīgas. Valgas slimnīcas galvenais ārsts Andress Sells iepazīstina ar slimnīcas profiliem: te ir ķirurģijas, internās medicīnas (tajā skaitā pediatrijas), ginekoloģijas un dzemdniecības nodaļas. Arī aprūpes gultas un ambulatorā daļa. Slimnīcā strādā trīs latviešu ārsti (viena no viņiem ginekoloģe), vairākas māsas un sanitāres.
Latvijas pacientus uz Valgas slimnīcu dzen vai nu dzemdību sāpes, vai arī traumas un akūtas kaites - lauztas kājas vai rokas, lielas brūces, augsts asinsspiediens. Viņus parasti atved tuvinieki, vai arī viņi ierodas paši, saka A. Sells. Latvijas ātrās palīdzības brigādes pacientus lielākoties gan nogādā Latvijas slimnīcās, pārsvarā Valmierā, Valgā - atsevišķos gadījumos. «Uz Valgas slimnīcu no pierobežas teritorijas nogādājam tad, ja pacienta vai cietušā stāvoklis ir kritisks un palīdzību slimnīcā nepieciešams saņemt nekavējoties,» saka Ilze Bukša, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve.
Arī Igaunijā ierobežotā valsts finansējuma dēļ ir rindas pie ārstiem, turklāt no reģioniem pēdējo desmit gadu laikā aizplūduši vismaz 20% cilvēku, liecina tautas skaitīšanas provizoriskie dati. «Mums būtu vairāk jaudas strādāt,» saka A. Sells. Tāpēc igauņi var tikai priecāties par pacientiem no Latvijas, kurus apmaksā Latvija.
Akūto pacientu ar traumām un kaitēm skaits nemainās, taču arvien no Latvijas šeit dzemdē. «Dzemdētāju skaits pieaug. Mums ir laba reputācija, un informācija izplatās no pacientes uz pacienti. Tā arī ir labākā publicitāte,» saka A. Sells. Tā kā dzemdības tiek uzskatītas par neatliekamu palīdzību, pacientēm pašām nekas nav jāmaksā. Igaunijā dzemdības vidēji maksā 737 eiro (ap 510 latu), saka A. Sells. Latvijas tarifs - no Ls 181 (fizioloģiskām dzemdībām) līdz Ls 347 (ar ķeizargriezienu).
(Visu rakstu lasiet 25.janvāra laikrakstā Diena)