Plašākai publikai, protams, ir zināma tā versija, saskaņā ar kuru Grēta Tūnberga ir zviedru pusaudze, kura 2018. gada vasarā sāka skolas streiku pret klimata pārmaiņām. Un gada laikā – tuvāk Eiropas Parlamenta vēlēšanām – kļuva par globālo fenomenu, "zaļās" kustības simbolu. Grēta uzstājās Pasaules Ekonomikas forumā Davosā, Francijas parlamentā, Eiropas Parlamenta un daudzos citos pasākumos Rietumeiropas galvaspilsētās. OPEC vadītājs Mohameds Barkindo pat nosauca Grētu, viņas uzsākto skolas streiku kustību un citus ekoloģijas aktīvistu publiskās darbības par "iespējams lielāko draudu mūsu (t.i. naftas) industrijai nākotnē".
Var tikai mācīties – savam vecumam neatbilstoši labi šī pusaudze māk runāt lielas auditorijas priekšā. Viņa to dara augstākā mērā profesionāli, ar pārdomātu retoriku, detaļām un pauzēm. Visā Latvijā labi, ja ir trīs politiķi, kuri varētu viņai līdzināties. Viņas uzstāšanās ir meistarīgi režisētas. Ir arī zināmi cilvēki, kuri Grētu ir atbalstījuši, kā arī cilvēki, kuri savukārt šos cilvēkus sponsorē. Šīs investīcijas atmaksāsies.
Papildinot citas, šī operācija deva izcilus rezultātus – "zaļās"/"progresīvās" partijas Eiroparlamenta vēlēšanās ieguva vairāk balsu nekā daudzi analītiķi prognozēja. Tās iegūst lielāku ietekmi ES politikas veidošanas, tostarp augstāko Eiropas amatpersonu iecelšanas procesā. Var prognozēt, ka spiediens uz "tradicionālajām" industrijām, kuras ražo daudz ogļskābās gāzes, ne tikai turpināsies, bet strauji pieaugs.
Ekonomikas sektoriem – no banku līdz pārtikas vai metālapstrādei – būs brīvprātīgi jāziņo, kā tie cīnīsies pret klimata izmaiņām un kā pāries uz taupīgākām tehnoloģijām. Viena no tādām "grēcīgām" jomām ir lopkopība. Lai to apkarotu, no vienas puses, turpināsies aicinājumi neēst gaļu, it īpaši liellopu gaļu, un pāriet uz vegānismu. Dzīvnieku brīvības sekotāji te ir iesituši roku. No otras puses, patērētājiem tiks piedāvāti produkti, kuri satur nepieciešamās uzturvielas, tajā skaitā proteīnus, bet kuru ražošanas procesā izdalās mazāk siltumnīcefekta gāzu. Un tie ir visādi insekti, kuru ražošanā šobrīd investori iegulda brīvus līdzekļus, atverot fermas un alternatīvus restorānus. Kanālā National Geographic redzam raidījumus, kur cilvēki džungļos ir spiesti izdzīvot kādu nedēļu bez civilizācijas atribūtiem. Un ko viņi ēd? Sagadīšanās – tieši insektus. Patērētājiem savlaicīgi jāuzzina, kas viņiem rīt garšos. Pasaulē jau šobrīd miljoniem cilvēku regulāri lieto uzturā kukaiņus, lai arī Rietumu publikai tas pagaidām var šķist eksotiski.
Daudzkārt ir pamatots uzskats, ka mums jāatrod jauni veidi, kā videi draudzīgākām metodēm saražot ievērojami vairāk pārtikas produktu. 2050. gadā uz mūsu planētas dzīvošot ap 9,8 miljardu cilvēku. Cīņa par šo rītdienas pārtikas tirgu norisinās intensīvi – kaut vai pavērojot cīņu ap Bayer vai Syngenta ķimikālijām, pesticīdiem vai digitalizāciju. Tajā pat laikā brīvas zemes un ūdens resursi tikai samazinās. Nerunājot par to, ka tradicionālā lauksaimniecība jau tagad ražo ievērojamu daļu no siltumnīcefekta gāzu pasaulē.
Daļa atbildes ir tā saucamā ceturtā lauksaimniecības revolūcija, kuras ietvaros tehnoloģijas attīstīsies vairākos virzienos ar īpašu uzsvaru uz precīzo lauksaimniecību, gēnu modifikāciju un alternatīvo proteīnu. Tehnoloģiju uzņēmums Impossible foods burgeru kotletes ražo no augu izejvielām, kas pēc garšas ļoti atgādinot liellopu gaļu. Tikai šī burgera ražošanai vajagot 95% mazāk zemes un 74% mazāk ūdens. Šodienas globālais gaļas tirgus ir virs triljona ASV dolāru gadā, bet prognozes runā, ka nākošās desmitgades laikā ap 10% no tā pāries pie alternatīva proteīna un gaļas aizvietotāju ražojumiem. Viens no virzītājspēkiem ir tas, ka aug to patērētāju skaits, kuri grib zināt, no kā tiek ražots viņu ēdiens un kuri izvēlas tos produktus, kuri ir ražoti videi draudzīgākā veidā.
Alternatīvo proteīnu klāstā ir arī kukaiņu izcelsmes produkti. Ēdienu neofobija – bailes no neparastiem produktiem varbūt ir psiholoģisks šķērslis ēdamo insektu industrijas attīstībai, tomēr ēdamo kukaiņu tirgus strauji attīstās. Ziemeļamerikas tirgus šajā ziņā augs visstraujāk, jo tur aug pieprasījums pēc apkārtējai videi draudzīgām un proteīnu bagātām dietām, tostarp pēc kukaiņu izcelsmes ēdiena, parādās arvien vairāk kukaiņu fermeru un pārstrādātāju, vienlaicīgi palielinās nepatika pret stipri apstrādātiem ēdieniem, kā arī aug bažas par gaļas ražošanu. Analītiķi no Meticulous research prognozē, ka līdz 2030. gadam globālais ēdamo insektu tirgus būs ap 8 miljardu ASV dolāru liels. Arī BBC žurnālisti ziņo ēterā, ka nogaršojuši apceptos circeņus, kas jau pagājušogad iekļauti Lielbritānijas supermārketu piedāvājumā.
Insektu tirgus investīcijām nav tik pievilcīgs kā marihuānas, bet tomēr strauji augošs. Valstīm, kas grib piesaistīt ārvalstu investīcijas augstas pievienotās vērtības produktu jomā, šobrīd ir labas izredzes "ielekt" rītdienas ekonomikas sektoros. Jauno pārtikas produktu ražošana ir viens piemērs. Otrs – vēl rentablāks – ir marihuānas audzēšana un attiecīgā pārstrāde pasaules tirgum. Pārtikas pārstrādātāju koncerni eksperimentē ar dažādiem produktiem, kas satur marihuānu. Pārtikas tehnoloģija atklāj marihuānu pilnīgi no jauna.
Alkohola un alus zīmoli – Heineken, Corona, Ambev, citi – investē marihuānas produktos sagaidot, ka parīt bāros un stadionos varēs tirgot gan parasto alu, gan ar "piedevām". Tiem, kam – kā Aldarim vai Cēsu alum – alus tirgus daļas neaug pārāk strauji, ir iespēja pārorientēties. Dzēriens Marihuana cola light nav vairs aiz kalniem.
Kā vienmēr šādos gadījumos – skan arī citi viedokļi, kas apgalvo, ka insektu – sienāžu, mušu, tārpu un citu delikatešu – ražošana un pastiprināta lietošana nav tik labvēlīga ekoloģijai un ekonomikai, kā ir "pieņemts" domāt. Vēsturiski cilvēki tos ir lietojuši uzturā reģionos ar siltu un mitru klimatu, kur tie dabiski labi vairojas. Eiropā un Ziemeļamerikā, savukārt, kukaiņu fermām ir vajadzīga siltumenerģija, kā arī pastāv daudz ierobežojumu kukaiņu barības ziņā, ja tie tiek ražoti kā pārtika cilvēkiem.
Tomēr šķiet, ka paredzamā nākotnē mums insektus tomēr būs jāēd, lai glābtu klimatu un tos biznesus, kas plaukst uz klimata pārmaiņu apkarošanas rēķina.
lira
Vecsčekists
Pravietisnejaukais