Kā pirmais nosacījums tiks vērtēta epidemioloģiskā situācija, proti Covid-19 pozitīvo gadījumu skaits, to īpatsvars pret testēto kopskaitu, kā arī mirušo un stacionēto pacientu skaits. Vienlaikus vērtēs arī to, vai veidojas jauni uzliesmojumi.
Otrā joma būs veselības aprūpes sistēmas noslodze, tostarp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta noslogotība, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) spēja izsekot inficēto cilvēku kontaktpersonām, kā arī Latvijas veselības aprūpes sistēmas gatavība kopumā.
Tāpat tiks vērtēta situācija ārvalstīs, kas ir mazāk atkarīga no Latvijas valdības rīcības, tomēr, neraugoties uz to, šim faktoram ir būtiska ietekme uz Latvijā ieviesto drošības pasākumu nepieciešamību.
Kā pēdējā kategorija tiks skatīta kopējā sabiedrības drošība, tostarp arī pasākumu kontroles iespējas, un sabiedrības psiholoģiskā labklājība un noturētspēja, stāstīja Viņķele.
Tādējādi, vadoties pēc šiem kritērijiem, četru nedēļu laikā būtu iespējams pārskatīt ieviestos drošības pasākumus.
Vienlaikus ministre mudināja iedzīvotājus turpināt ievērot noteiktos sociālās distancēšanās pasākumus, jo īpaši gaidāmajās pavasara brīvdienās, tādējādi, "lai līdz 12.maijam būtu iespējams nākt klajā ar kādu nosacījumu pārskatīšanu," piebilda Viņķele.
Kā skaidroja ministre, gan mūsu epidemiologu un infektologu, gan Pasaules Veselības organizācijas teiktais apliecina, ka jaunais veids kā vērtēt ieviesto drošības pasākumu efektivitāti ir lēzena virzīšanās pa soļiem un konstanta situācijas novērtēšana.
Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs vēstīja, ka jau astoņas nedēļas Latvijā notiek Covid-19 izplatīšanās, bet "četras nedēļas tiek novērota saslimstības samazināšanās, kas dod Latvijai pamatu domāt par pasākumu mīkstināšanu".
Tomēr epidemiologs kliedēja pastāvošos mītus par Covid-19, norādot, ka saslimstības krišanās nav nedz klimata ietekme, nedz izmaiņas vīrusa infekciozitātē, nedz arī attiecināmas uz imunitātes veidošanos.
Perevoščikovs uzsvēra, ka primārais faktors novērotajā saslimstības kritumā ir ieviesto drošības pasākumu efektivitāte.
Tāpat SPKC eksperts mudināja apzināties, ka ar pasākumu mīkstināšanu saslimstība pieaugtu, tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka šī mīkstināšana notiek pārāk strauji. Perevoščikovs uzsvēra, ka ir būtiski saglabāt samērīgumu.
Tādējādi, epidemiologs secināja, ka vajadzētu turpināt novērot saslimstību nākamās trīs nedēļas, pirms nonākšanas pie konkrētiem slēdzieniem par turpmākajiem drošības pasākumiem.
Jau ziņots, ka pēdējās diennakts laikā Covid-19 testi veikti 2380 iedzīvotājiem un atklāti 18 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi.
Līdz šim Latvijā kopumā veikts 51 561 izmeklējums, un 836 no tiem bijuši pozitīvi. Savukārt no visiem 836 saslimšanas gadījumiem 267 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 13 - miruši.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēti četri Covid-19 pacienti, kamēr kopumā stacionāros ārstējas 45 ar jauno koronavīrusu sasirgušie - 41 pacients ar vidēji smagu, bet četri pacienti ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 80 pacienti.
pievienota 8.-13.rindkopa
jautājums
Velnakaula dvīnis
kolhoza galvenais grāmatvedis