Iesniegums prokuratūrā: Zelta balss pirkšana Daugavpils domē, slepkavība un biznesa pārdale

Vairāku uzticamu avotu apliecinājumu par šā iesnieguma un tā satura autentiskumu, kura kopija nonāca Dienas rīcībā, apstiprina arī Ģenerālprokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās atbildes par šo faktu.
 
Jevstigņejeva iesniegumā minēto notikumu centrā ir viņa bijusī sieva Jeļena Pankeviča, kurai pieder no tēva mantotais Daugavpils mediju uzņēmums Dautkom. Ar tā palīdzību Pankeviča būtībā veidojusi savu politisko un ekonomisko ietekmi pilsētā un arī lielās politikas virzienā, tajā skaitā, pēc Jevstigņejeva vārdiem, piedalījusies politiskās korupcijas darījumā 2009. gada septembrī, kad toreizējam Daugavpils domes deputātam Grigorijam Ņemcovam tika samaksāti 200 tūkstoši latu (ap 285 tūkstošiem eiro), lai viņš balsojumā par Daugavpils mēru savu balsi atdotu Latgales partijas kandidātam Jānim Lāčplēsim. Vēlāk solījumu nepildīšanas dēļ gan viņš no amata tika gāzts, bet ar Pankevičas gādību vēlāk arī iekļuvis Saeimas deputāta krēslā Vienotības rindās un pašreiz vada Daugavpils domi.

Tomēr process nenotika tā, kā sākotnēji bija ieplānots, un korupcijā iesaistīto personu starpā izcēlās nesaskaņas, kuru risināšanā jau tālāk tika nelikumīgā veidā iesaistīts gan KNAB, gan arī augsta līmeņa tā laika un arī pašreizējās politiskas amatpersonas, uz kuru iespējamu korupciju norāda Jevstigņejevs. Turklāt būtiski pieminēt, ka 2010. gada 16. aprīlī notika ārkārtas gadījums Latvijas pēdējo laiku vēsturē – gaišā dienas laikā Daugavpils centrā ar diviem šāvieniem tika nogalināts pilsētas vicemērs Ņemcovs. Šī, visticamāk, pasūtījuma slepkavība aizvien nav atklāta, un nav arī aizdomās turamo, lai gan toreiz tiesībsargi veltīja pastiprinātus resursus lietas apstākļu noskaidrošanai un pat tika izveidots iespējamā slepkavas fotorobots.

Dienas avoti norāda, ka, visticamāk, slepkavībai ir cieša saikne ar Ņemcova "zelta balss" pirkšanu. Informācijas avoti pieļauj, ka toreiz jūtīgajā pilsētas politiskajā situācijā, iespējams, Ņemcovs varētu būt plānojis mainīt savu nostāju attiecībā pret Lāčplēsi vai arī pieprasījis par savu atbalstu vēl naudu. Savukārt nākamajos gados, ņemot vērā, ka Lāčplēsis saistībā ar Daugavpils TEC sadali starp ekonomiski ieinteresētajām personām bija rīkojies pretēji plānotajam, pilsētas pašvaldībā sākās diezgan atklāts karš, kura risināšanā Pankeviča nelikumīgi iesaistīja KNAB, izmantojot personīgu pazīšanos gan ar Jutu Strīķi, gan virkni Jaunā laika (JL) jeb tagadējās Vienotības augsta līmeņa politiķiem.
 
Atbilstoši Jevstigņejeva stāstītajam Pankeviča savu ietekmi politikā sākusi veidot līdz ar Dautkom mantošanu no tēva, ātri aptverot, ka ar medija palīdzību var būtiski ietekmēt politiskos procesus savu ekonomisko interešu īstenošanai. Ap to laiku Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas vadītāja un Saeimas deputāte Sarmīte Ķikuste iepazīstinājusi Pankeviču ar Arti Kamparu, Solvitu Āboltiņu, Einaru Repši, Edgaru Jaunupu un citiem toreizējā JL politiķiem. Ar šo brīdi Pankeviča un viņai piederošais Dautkom sāka īstenot JL/Vienotības politiku Daugavpilī.

"Nešaubīgi tas izpaudās caur atbalstu vēlēšanās – pozitīvi sižeti un raksti par partneriem un kritika par oponentiem," pauž Jevstigņejevs, piebilstot, ka šādas rīcības mērķis bijis nostiprināt Dautkom pozīcijas šajā biznesa nišā, nodrošināties, ka pilsētā netiek ielaisti citi šīs jomas komersanti, kā arī saņemt finansiālu atbalstu no pašvaldības un Vienotības ministrijām.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 7. marta, avīzē Diena!