''Latvijas valsts un latviešu nācija, kas dzima pirms simts gadiem, ir tas akcents, ko gribam uzsvērt kultūrpolitikas pamatnostādnēs. Šajā dokumentā esam mēģinājuši ietvert gan nemainīgās vērtības, gan mainīgās dimensijas,'' Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā teica kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Pieejamība arī reģionos
Šajā plānošanas dokumentā viens no galvenajiem punktiem ir kultūras pieejamība, tostarp reģionos. ''Svarīgi ir nodrošināt kultūras pakalpojumu grozu arī pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR). Tā, lai būtu skaidri sabalansēta pašvaldību un valsts atbildība gan profesionālās mākslas, gan kultūras mantojuma jomā. Beidzot jāpieņem arī kultūras centru likums, jo šīs vietas ir vienas no galvenajiem kultūras dzīves īstenotājiem valstī,'' skaidroja KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš. Tieši pēdējais likumprojekts ir viens no KM sāpju bērniem, par to lauzti šķēpi jau gadiem ilgi, atzina Puntulis. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure piebilda, ka iesaistītās puses vienojušās likumprojektu skatīt pēc ATR stāšanās spēkā, kad pie darba pēc 5. jūnija ķersies jaunizveidoto 42 pašvaldību deputāti.
Zariņš arī norādīja, ka šajā sadaļā būtisks punkts ir Latvijas iespēja iegūt Eiropas Kultūras galvaspilsētas godu 2027. gadā. KM tam gatavojas jau šobrīd (deviņas Latvijas pilsētas ir izteikušas interesi cīnīties par šo titulu). Īpaša uzmanība nākamajā periodā tiks pievērsta arī diasporai, kultūras pieejamībai jauniešiem un bērniem. Plānots lielāks atbalsts mazākumtautību un ārvalstnieku, kuri te uzturas noteiktu laiku, kultūras aktivitātēm, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, nodrošinot infrastruktūras pieejamību un satura pielāgošanu. Sabiedrības kultūras līdzdalībā svarīga ir amatiermākslas stiprināšana un Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktība.
Infrastruktūra un algas
Bez kultūras infrastruktūras nav domājama nozares pastāvēšana un attīstība, un trīs lielākie ''vaļi'' tuvākajos gados būs Nacionālā akustiskā koncertzāle, Laikmetīgās mākslas muzejs un Nacionālā arhīva iestāžu tīkls. Ir arī iezīmēti mazāki projekti, piemēram, Rīgas pils, Lielās ģildes ēkas un izstāžu zāles Arsenāls rekonstrukcija. Ir iecerēts investēt arī kultūras organizāciju materiāli tehniskās bāzes uzlabošanā – skatuves, gaismas, skaņas un video aprīkojumā, koncertorganizāciju mūzikas instrumentu iegādē.
Joprojām galveno prioritāšu vidū ir nozarē strādājošo algu kāpums. Tā, lai valsts sektorā nodarbināto atalgojums būtu vismaz publiskā sektora vidējā atalgojuma līmenī.
Runājot par tradicionālās kultūras un radošo nozaru ilgtspējīgu attīstību, Zariņš uzsvēra, ka pārmaiņas skars Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF), ieviešot jauno finansējuma modeli. Domāts arī par plašāku radošā darba rezidenču pieejamību, muzeju un bibliotēku iepirkumiem.
Kultūrizglītība
Nozare nav iedomājama bez kultūrizglītības. Viens no jaunumiem tajā – pārstrādāts profesionālās ievirzes izglītības finansēšanas modelis un aktualizētas izglītības programmas un saturs. Tiks turpināta profesionālās izglītības infrastruktūras sakārtošana (Nacionālā mākslu vidusskola, Rēzeknes Mākslas vidusskola, Ventspils Mūzikas vidusskola un Daugavpils Saules skola). Tas attiecas arī uz augstskolām: Tabakas fabrikas projekta pabeigšana, bijušās LU Bioloģijas fakultātes ēkas pielāgošana, JVLMA sinerģija ar koncertzāles projektu.
Klātesošie interesējās par Covid-19 seku novēršanas mehānismu. Puntulis apliecināja, ka tas būs ietverts rīcībplānā, akcentējot, ka kultūras jomai nebūs lielu problēmu ar ''atgriešanos dzīvē''. To pierāda VKKF programmas, uz kurām ir liels pieteikumu skaits. Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) gan iebilda, ka, viņaprāt, process nebūs tik vienkāršs. Viņš rosināja pārskatīt prioritātes, kas saistītas ar kultūrizglītību. Šobrīd tajā trūkst skaidri izvirzītu mērķu – tas attiecas ne tikai uz mākslas augstskolām, bet arī profesionālās ievirzes izglītības iestādēm.
Vaicāts par dokumenta tālāko virzību, Zariņš teica, ka tas jau izskatīts valsts sekretāru sanāksmē un, iespējams, valdības sēdē nonāks maijā, vēlākais – jūnijā.