Internets neatvieglos vēlēšanu procesu

Par jautājumu, vai Latvijai būtu jāņem piemērs no kaimiņvalsts Igaunijas elektronisko vēlēšanu jomā, tiek diskutēts jau vairākus gadus. Eksperti, viņu vidū arī Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Bērziņa, pauda, ka pieredze ar tehnoloģiju iesaisti vēlēšanu procesā ir dažāda un atkarīga no daudziem citiem faktoriem. 

Atskatās uz problēmām

Bērziņa iepazīstināja ar apkopotajiem datiem par šogad notikušajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām un pastāstīja arī par problēmām, ar kurām nācies saskarties. Salīdzinājumā ar citiem gadiem šogad vēlētāju aktivitāte bijusi visai augsta – 33,5%. "Šogad CVK pirmo reizi vēlētājiem piedāvāja balsot jebkurā iecirknī neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Tiem latviešiem, kas dzīvo vai atpūšas ārpus Latvijas, bija pieejami vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs. Protams, bija arī krīzes momenti, arī skandāls par nesaņemtajiem vēlēšanu paziņojumiem," stāstīja Bērziņa un piebilda, ka atbildība par vēlētāju nesaņemtajām vēstulēm jāuzņemas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP). CVK vadītāja skaidroja, kādas pārmaiņas un jaunas iespējas sagaida vēlētājus nākamajās vēlēšanās. Jauninājums, ko CVK plāno ieviest līdz ar pašvaldību vēlēšanām, ir elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs. Plānots, ka elektroniskais vēlētāju saraksts katram vēlētāju apgabalam būs savs, savukārt Saeimas un EP vēlēšanās tiešsaistē visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā un pārstāvniecībās ārvalstīs būs pieejams vienots elektroniskais vēlētāju saraksts. "Lai nolasītu vēlētāju datus iecirkņos, tiks izstrādāta lietotne mobilajiem tālruņiem, lai vēlētājus varētu reģistrēt iecirknī tiešsaistē," skaidroja Bērziņa. Apzinoties, ka var rasties tehniski sarežģījumi, kā krīzes risinājums tiek piedāvāta balsošanas reģistrācija dubultā aploksnē. Vēlētāja balsojums (aizzīmogots vēlēšanu biļetens) tiks ievietots vēl vienā aploksnē, uz kura tiks uzrakstīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods.