Īsa pamācība krāpniecībā (papildināts 9:14)

Nubet jūs jau nemaksājat arī tiem uz rokas pirkstiem saskaitāmajiem. Reizēm ir pat tā, ka tulkojums saņem balvas un godalgas, bet par to samaksāts nav un neviens maksāt netaisās. Un neviens apgāds nekaunas bāzties virsū ar saviem darba piedāvājumiem arī tad, ja nav samaksājuši par iepriekšējiem darbiem vai atļāvuši saviem tā saucamajiem redaktoriem (starp tiem samozvancu vai tik nebūs vēl vairāk nekā starp tulkotājiem) tulkojumu tā sacūkāt, ka tulkotājs sper zemes gaisā. Es ļoti šaubos, ka ir samaksāts par šobrīd visredzamāko un pirktāko grāmatu "Pakļaušanos". Būtu ļoti pārsteigta. Šaubos, ka tulkotājam kāda kapeika tiek atmesta, kad kārtējoreiz tiek pārdrukāts "Alķīmiķis". Es baidos, ka izdevniecībās ideja, ka cilvēkam par darbu ir jāsamaksā, ir kaut kas svešs un neizprotams. Cik ilgi jūs tā dzīvosiet, tiešām nezinu. Kamēr nodzīsiet tos dažus produktīvos tulkotājus, kas ar jūsu gājieniem samierinās. Jaunā paaudze vairs tāda nav. Viņi ir mācīti pastāvēt par sevi. Uz tiem neceriet.