Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Izglītības reformai skaidrāki rāmji

Aizvien vairāk sāk iezīmēties, kādas izmaiņas būs skolās, ieviešot jauno kompetencēs balstīto mācību saturu. Septembrī 100 pilotprojekta skolu citādu mācību pieeju sāks piemērot darbā ar skolēniem, bet arī pārējās izglītības iestādes mācību darbu var plānot atbilstoši jaunajām rekomendācijām.

Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija ar gaidāmajām pārmaiņām iepazīstina skolu direktorus un pedagogus, uzsverot, ka reforma ir ne tik daudz par pašu saturu, cik par pārmaiņām pašā mācību procesā – pedagogiem savā starpā vairāk jāsadarbojas, jāmaina pieej darbā ar skolēniem, lai viņi spētu saskatīt kontekstu, kā šīs zināšanas izmantot dzīvē, un domāt paši. Tāpat jānovērš lielā mācību priekšmetu sadrumstalotība, lai veidotos zināšanu pēctecība.

Vērtējot sasniedzamos rezultātus, projekta autori iezīmē arī konkrētākas pārmaiņas. Visus mācību priekšmetus pamatskolas posmā plānots iedalīt vairākās mācību jomās – valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratnes un pašizpausmes, mākslas, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fizisko aktivitāšu jomā. Lielākās izmaiņas šajā ziņā skars mācību priekšmetu – mājturība. Tā vietā IZM iecerējusi ieviest jaunu tehnoloģiju bloku, kas aptvers, piemēram, inženierzinības un datoriku. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks uzsver, ka bērniem šīs prasmes jāmāca jau no mazotnes. Šim blokam mācību plānā būs nepieciešams vairāk laika, tas nozīmē – citos priekšmetos slodze tiks mazināta, jo kopumā skolēna slodzi palielināt nav plānots. Tas gan pagaidām ir tikai priekšlikums, ko vēl var mainīt.

Vienlaikus arī pašām izglītības iestādēm būs diezgan liela autonomija, gatavojot mācību plānu. Ministrijā vēl uzsver, ka ar mācību priekšmetiem skolēnam jāapgūst caurviju prasmes: pašizziņa un pašvadība, domāšana un radošums, sadarbība un līdzdalība, kā arī digitālās prasmes. Tās skolotājiem būs jāattīsta ikvienā mācību priekšmetā.

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 21. augusta, avīzē Diena!

Top komentāri

skolmeistars
s
skaidri rāmji būs tad , kad beidzot partrauks valstī finansēt izglītību krievu valodā , valsts valoda ir tikai un vienīgi latviešu valoda , kam jābūt pamatā arī valsts finansētai izglītībai
Anuks
A
Ka pamats un visskaidrakais ramis saja reforma ir janosaka, ka Latvijas valsts izglitiba visas valsts, pasvaldibu skolas, macibu iestades un bernu darzos tiek nodrosinata 100% Latvijas valsts valoda, ka pirmo un obligato svesvalodu visas skolas ir janodrosina anglu valodu, parejas minoritasu valoda, vai ta butu zidu, ciganu, krievu, polu......var apgut fakultativi. Ka var runat par autanomiju skolam veidot savas macibu programas, ja Latvija visiem ir viens Centralais eksamens un nav nekadu citu autonomisku eksamenu? Tas nozime ka izglitibai ir jabut pec vienas programmas, laujot skolam padzilinati apmacit kadus atseviskus virzienus, vai ta butu matematika, fizika, kimija, bioalogija, vai, piemeram, padzilinati valodu apmaciba.
Protams
P
reforma reformas galā, galvenais lai reformas veicējiem atlec kāds labums un var turpināt parazitēt uz nodokļu maksātāju rēķina!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas