Lielāko uzmanību izglītības reformu procesos ir izpelnījies pats ministrs, kura demisija šogad tika prasīta pat divas reizes. Pēdējā reizē pretrunīgi vērtētie augstākās izglītības studiju programmu kvalitātes vērtējumi izraisīja asu kritiku un demisijas pieprasījumus izteica vairākas augstskolas, Latvijas Studentu apvienība un Latvijas Rektoru padome. Ministrs no nozares pārstāvjiem saņēma arī pārmetumus par komunikācijas trūkumu un Latvijas izglītības reputācijas graušanu.
Tomēr Ķīlim šogad tika pasniegta "Spīdolas balva ekonomikā" par konkurētspējīgas izglītības vīzijas radīšanu un pirmajiem panākumiem, reformējot nozari kvalitatīvas izglītības virzienā. Ķīlis ir sācis vairākas reformas augstākajā izglītībā, tostarp izvērtēt studiju programmu kvalitāti un izmantot to lemšanas procesā par budžeta vietu sadalījumu, akreditācijas kārtības maiņu.
Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" sniedza ieskatu par programmu kvalitāti, tajā par nekvalitatīvām tika atzītas 55 studiju programmas, taču ministrija vēlējās dziļāku analīzi, tādēļ veica tā pārvērtējumu, kurā atklājās, ka nekvalitatīvo programmu ir krietni vairāk - 183. Ķīlis bija plānojis izvērtējumu izmantot sarunās ar augstskolām par budžeta vietu sadali, tomēr no šīs ieceres ātri vien nācās atteikties, jo pastāv aizdomas, ka AIP ir viltojusi vērtējuma datus. Līdz janvāra vidum auditorfirma "Deloitte" veiks tam norises likumības un kvalitātes auditu.
Šogad valdībā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi", kas paredz, ka līdz šim īstenoto studiju programmu akreditāciju aizstās studiju virzienu akreditācija un lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņems Studiju akreditācijas komisija. Plānots, ka noteikumi novērsīs trūkumus līdzšinējā augstākās izglītības studiju programmu akreditācijas procesā, kuru rezultātā jau tā pieticīgie valsts līdzekļi augstākajā izglītībā ne vienmēr tiek izmantoti lietderīgi.
Tikmēr ministrs šogad parakstīja līgumu ar Ziemeļu Ministru padomi (ZMP) par 136 Latvijas zinātnisko institūtu starptautisku izvērtēšanu, kāda nav veikta jau 20 gadus. Izvērtējums tiks izmantots, lai noteiktu, kuriem piešķirt valsts finansējumu. Izvērtējuma rezultātus paredzēts izmantot arī lēmumu pieņemšanā saistībā ar reformu īstenošanu Latvijas zinātnē, tostarp arī zinātnisko institūciju konsolidācijai un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas uzlabošanai. Plānots, ka šo izvērtējumu veiks piecu mēnešu laikā un nākamgad martā tam jābūt sagatavotam.
Šis gads iezīmējās arī ar to, ka tika vienādotas naudas balvas olimpiešiem un paraolimpiešiem par izciliem sasniegumiem sportā. Tagad paraolimpieši varēs saņemt tikpat lielas naudas balvas kā klasisko olimpisko spēļu medaļnieki, tādējādi turpmāk par olimpiskajās spēlēs, paraolimpiskajās spēlēs un nedzirdīgo spēlēs iegūto pirmo vietu individuālajos sporta veidos prēmijas apmērs varēs būt līdz 100 000 latu, bet par pirmo vietu komandu sporta veidos - līdz 300 000 latu.
Tāpat izveidoti kritēriji un panākta vienošanās par jaunu ziedojumu sadali sporta nozarē, tādējādi panākot kompromisu starp valdību un sporta organizācijām, kas ļaus padarīt caurredzamāku ziedojumu izlietošanas procesu. Latvijas Sporta federāciju padome saņems 22% no kopējā pieejamā finansējuma jeb 446 666 latus, Latvijas Olimpiskajai komitejai tiks 34%, tādējādi saņemot 690 134 latus.
Savukārt Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijai finansējuma apmērs būs 34%, saņemot 690 200 latu no kopējās ziedojumu summas, bet Latvijas Parolimpiskā komiteja tiks pie 6% finansējuma - ziedojuma apmērs būs 121 800 lati. Jaunatnes sporta atbalsta fondam piešķirti 4% no finansējuma - 81 200 lati. Kopējā pieejamā finansējuma summa no valsts kapitālsabiedrībām "Latvijas Valsts meži", "Latvijas Dzelzceļš" un SIA "LDZ Cargo" ir 2,03 miljoni latu.
No šī gada 1.septembra tika paaugstināts atalgojumu pedagogiem, kā arī izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, savukārt atbalsta personāla darba samaksai tika piemērots elastīgāks risinājums. Pedagogu zemākās mēneša darba algas paaugstinājās par 10% jeb 25 latiem par likmi, kas ir 21 kontaktstunda nedēļā, palielinot algas tiem pedagogiem, kuri patlaban saņem vismazāk. Sākot ar 1.septembri, jaunajiem pedagogiem ar darba stāžu līdz pieciem gadiem zemākās mēneša darba algas likme palielināsies no 245 latiem uz 270 latiem, bet pedagogiem ar darba stāžu, lielāku par desmit gadiem, zemākā mēneša alga par likmi būs 280 lati līdzšinējo 255 latu vietā.
Šajā mācību gadā obligātie centralizētie eksāmeni vidusskolēniem sāksies ar angļu valodas eksāmena rakstu daļu nākamā gada 26.martā. IZM iecerējusi, ka angļu valodas eksāmena pārcelšana uz agrāku laiku ļaus par četrām dienām ātrāk izsniegt sertifikātus ar eksāmena vērtējumu un ļaus gan samazināt kārtojamo eksāmenu skaitu, gan arī atslogot parasti pārblīvēto eksāmenu norises grafiku vasaras sākumā. Pavasara brīvdienas skolēniem netiks atņemtas - tās tiek pārceltas par vienu nedēļu ātrāk vai vēlāk - pēc skolu izvēles.
Lai nodrošinātu skolēnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanu ikdienas mācību procesā un sociālajā dzīvē līdzās visiem pārējiem skolēniem, sākot ar šā gada 1. septembri, ieviesti valsts apmaksāti asistenta pakalpojumi skolēniem ar īpašām vajadzībām vecumā no 5 līdz 18 gadiem.
Šogad ar otro piegājienu pie jauna vadītāja tika Latvijas Zinātņu akadēmija, jo rudens pilnsapulcē novembra beigās par jauno LZA prezidentu ievēlēja mākslas doktoru Ojāru Spārīti.