Aizvien pieaugošā studiju maksa augstskolās un vēlme pēc iespējas ātrāk iekļauties darba tirgū, realizējot karjeras un peļņas ambīcijas, augstskolas diploma iegūšanu nereti liek atstāt otrajā plānā. Šādu tendenci savulaik, pirms pāris gadiem, atklāja Swedbank Finanšu institūta veikta aptauja, kas liecina, ka trešdaļa (33%) jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem šaubās, vai pēc vidusskolas absolvēšanas turpinās mācīties. Tajā pašā laikā, vērtējot, cik noderīga bijusi izglītība, gatavojoties darba tirgum un karjeras izaugsmei, vairums iedzīvotāju ar augstāko izglītību (85%) atzīst, ka tā bijusi patiesi vērtīga, akcentē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz šogad maijā veikta pētījuma rezultātiem.
Dati pasaka priekšā
"Viens no mūsu šāgada pētījuma mērķiem bija parādīt jauniešiem, ka vēlme pēc iespējas ātrāk iesaistīties darba tirgū un attīstīt karjeru ir savā ziņā īstermiņa skatījums. Darba un darbinieku meklēšanas portāla CV-Online 2019. gadā veiktais atalgojuma pētījums rāda, ka visās nozarēs tie, kuriem ir augstākā izglītība, identiskās amata kategorijās pelna vidēji par 28% vairāk nekā tie, kuriem augstākās izglītības nav. Tātad – tas jau ir finansiālais ieguvums," norāda Kropa.
"Pētījām arī bezdarbnieku īpatsvaru, jo nereti mēdz uzsvērt, ka arī cilvēki ar augstāko izglītību ir bezdarbnieki. To nevar noliegt, jo izglītība pati par sevi nav izšķirošais faktors, kas cilvēkam dod jebkuras iespējas. Tomēr, paskatoties bezdarbnieku ar augstāko izglītību īpatsvaru, tie ir tikai 18%, kamēr ar vidējo izglītību – 64%. Līdzīgi ir arī attiecībā uz nabadzības risku, kam pakļauti ir tikai 5% cilvēku ar augstāko izglītību, kamēr ar vidējo – 18%, bet ar vēl zemāku izglītības līmeni – jau 29%. Būtībā visi šie dati jau teju saka priekšā, ka augstākā izglītība tomēr ir vērtība," akcentē eksperte.
Kropa uzsver, ka jau minētie 85% aptaujāto nodarbināto iedzīvotāju ar augstāko izglītību norādījuši, ka tieši izglītība ir bijusi viena no galvenajām vērtībām, ļaujot viņiem veiksmīgi sagatavoties darba tirgum un karjeras attīstībai. Tajā pašā laikā no visas sabiedrības kopumā katrs piektais respondents paudis, ka viņš šobrīd nav apmierināts ar saviem darba apstākļiem un šībrīža darbu vispār.
"Tiesa, kad pētījām jau detalizētāk pa izglītības līmeņiem, ļoti skaidri iezīmējās: tie, kuriem ir bakalaura vai maģistra grāds, ir krietni lielākā komfortā ar savu darba vietu. Turklāt runa ir par augstāko izglītību kā tādu, proti, cilvēks tikpat labi var strādāt citā profesijā, nevis tajā, ko studējis, taču tik un tā viņam ir daudz lielāka konkurētspēja un apmierinātība ar esošo situāciju nekā cilvēkiem ar zemāku izglītību. Studijas augstskolā daudz vairāk sekmē personīgo attīstību un profesionalitātes bagātināšanu, līdz ar to augstākā izglītība ļauj labāk sagatavoties konkurencei darba tirgū.
Turklāt šie cilvēki ir arī brīvāki savās izvēlēs, jo ir drosmīgāki un daudz labāk apzinās savas prasmes, kuras viņi var darba devējam piedāvāt.
Skaidrs, ka izglītība papīra pēc patiesībā nav šā stāsta galvenais varonis, bet gan tieši cilvēks ar savām prasmēm, jo attiecības starp darba devēju un ņēmēju ir divvirzienu ceļš, abpusējs darījums," komentē Kropa.
Swedbank Finanšu institūta pētījumā gandrīz piektā daļa iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem nācies aizņemties naudu vai ņemt kredītu studiju maksas un mācību izdevumu segšanai. Taču puse gan par valsts budžeta līdzekļiem studējošo, gan to, kuri mācījušies par savu naudu, atzīst, ka kopējās ar izglītošanos saistītās izmaksas ir atmaksājušās. Turklāt atkal novērojama tendence, ka augstākās izglītības ieguvēji tās atmaksāšanos vērtē visaugstāk – to atzīst 73%.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 2. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!