Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Jāatmet stukaču stereotips

Trauksmes cēlāji visā pasaulē palīdz novērst un atklāt daudzas pretlikumības, taču, to darot, viņi bieži riskē kļūt par izrēķināšanās upuriem. Turklāt pie mums cilvēku apziņā joprojām dzīvs ir padomju laiku "stukaču" stereotips, ko kļūdaini pielīdzina arī šā veida ziņošanai par pārkāpumiem. Balstoties citu valstu pieredzē, Latvijā top likums, ar kura palīdzību plāno aizsargāt trauksmes cēlājus un mudināt cilvēkus neklusēt. Lai gan darbam jānoslēdzas jau šā gada nogalē, joprojām ir pietiekami daudz neskaidrību. 

Par to, ka jāaizsargā trauksmes cēlāji, runā jau sen, īpaši svarīgi tas kļuva 2010. gadā, kad Ilmārs Poikāns (KPV LV) jeb Neo noplūdināja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datus, atklājot nevienlīdzīgo attieksmi pret valsts sektorā strādājošajiem. Eksperti gan nav vienisprātis, vai konkrētais gadījums būtu klasificējams kā trauksmes celšana, tā kā viens no priekšnoteikumiem ir, ka informācijai jābūt gūtai, veicot darba pienākumus. 

Iespējams, šāds likums būtu vērtīgs arī tagad, kad bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs vērsies ar iesniegumu tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka par viņa operāciju publiskotas neizpaužamas ziņas. Labā ziņa gan ir tā, ka, ja viss ritēs pēc plāna, jau 1. janvārī stāsies spēkā Trauksmes cēlāju likums. 

"Galvenais ieguvums, manuprāt, ir tas, ka ar šādu likumu valsts pirmoreiz pasaka, ka trauksmes celšana ir atbalstāma un ka ar trauksmes celšanu iedzīvotājs var veicināt problēmas risināšanu sabiedrības interesēs," uzsver Valsts kancelejas (VK) pārstāve Inese Kušķe. Tikai neliela daļa iedzīvotāju gatavi ziņot par pārkāpumiem pat tad, ja viņiem ir nopietns pamats uzskatīt, ka tādi pastāv. Iemesli, kāpēc cilvēki izvairās sniegt sev pieejamo informāciju, ir dažādi. Biedrības Delna vadītājs Jānis Volberts stāsta, ka savā praksē vairākkārt sastapies ar gadījumiem, ka trauksmes cēlāji saskārušies ar izrēķināšanos: "Veidi ir dažādi, piemēram, prēmiju un papildu brīvdienu "nogriešana", pārsēdināšana uz mazāku, sliktāku kabinetu, attieksmes maiņa, atlaišana. Ir gan likumīgi, gan pretlikumīgi līdzekļi, kas tiek izmantoti."

Reizēm represijas esot tik stipras, ka cilvēks pats spiests aiziet no darba vai pat saskarties ar nopietnām veselības problēmām. Šā iemesla dēļ būtiski ne vien veicināt iedzīvotāju vēlmi ziņot, bet arī izstrādāt mehānismus, kas pasargās indivīdus un ļaus tiem būt anonīmiem. Jurists Jānis Veide uzskata, ka Latvijā tas ir īpaši svarīgi nelielo mērogu dēļ, proti, "ja tiek ziņots par korupciju kādā valsts departamentā, kurā strādā vien padsmit cilvēku, izskaitļot trauksmes cēlāju nav grūti". Neskatoties uz bailēm, Delnā vien pērn griezušies ap 70 trauksmes cēlājiem. Volberts atklāj, ka lielākoties tie ir jauni cilvēki, kas vēlas dzīvot labākā valstī un nebaidās tikt atlaisti. Eksperti cer, ka līdz ar tiesisku aizsardzību ziņotāju kļūs vairāk. 

Visu Ineses Liepiņas rakstu lasiet pirmdienas, 25. jūlija laikrakstā Diena

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas