Jāpalielina nodokļu ieņēmumi

Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijai ir tik grūti veselības aprūpei atvēlēt ES ierastos 7% no IKP, jo tie būtu jāatvēl no budžeta, kas ir vien nedaudz virs 30% no IKP, kamēr citās ES valstīs budžeta īpatsvars no IKP ir par 10% lielāks. Turklāt daudzi ekonomikas eksperti ir vienisprātis – šī desmit procentu plaisa nav skaidrojama tikai ar ēnu ekonomikas īpatsvaru. 

Šteinbuka uzskata, ka jāturpina samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, vienlaikus to pārnesot uz kapitāla, patēriņa un vides nodokļiem, tādējādi turpinot nevienlīdzības mazināšanas un konkurētspējas palielināšanas politiku. Tāpat būtu rūpīgi jāizvērtē nodokļu atvieglojumu lietderība un turpmākajā nodokļu politikas veidošanā jācenšas izvairīties no jaunu atvieglojumu un izņēmumu ieviešanas, piemēram, no tādiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem kā mikrouzņēmumu nodoklis. Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem dažādu nodokļu atvieglojumu rezultātā valsts budžetam garām aiziet vairāk nekā divi miljardi eiro. Līdz ar to gan Fiskālās disciplīnas padome, gan Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, gan SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka nodokļu ieņēmumu palielināšanai primāri ir jāpārskata tieši dažādie nodokļu atvieglojumi. 

Par mikrouzņēmumu nodokļa likvidēšanu iestājas virkne ekonomistu, norādot, ka tā vietā varētu būt terminēts atbalsts biznesa uzsācējiem, jo valsts atbalsts nevar būt mūžīgs. Ekonomists Edgars Voļskis pat teic, ka arī pašnodarbinātā statusam nevajadzētu būt bez termiņa. Šteinbuka gan ir piesardzīgāka, atzīstot, ka pilnībā likvidēt mikrouzņēmumu nodokļa režīmu nevajadzētu, jo tajā esot arī "racionāls grauds", taču jāvirzās uz šajā režīmā strādājošo uzņēmumu skaita samazināšanu un stingrāku kontroli. Gašpuitis aicina sākt ar visu nodokļu atvieglojumu izvērtējumu, samērojot izmaksas ar ieguvumiem.