Broka gan neizslēdza, ka cietuma kopējās izmaksas varētu būt mazākas par paredzēto summu, jo Latvija cietuma projektu būs aizguvusi no kaimiņvalsts Igaunijas, kura jau ir uzcēlusi divus Eiropas prasībām atbilstošus un modernizētus cietumus. Broka atzina, ka Igaunijas un Latvijas krimināltiesību nozare un tiesiskais regulējums ir līdzīgs, kas bijis iemesls Igaunijas pieredzes izvēlē. Latvijai pagaidām nav pieredzes, kā būvēt šādu projektu, turklāt jau esoša projekta adaptēšana Latvijas situācijai varētu izmaksāt mazāk, nekā iesākumā plānots, vēsta LETA.
Otrdien valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja informatīvo ziņojumu par sarunām starp Tieslietu ministriju un Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūru un ļāva ministrijai slēgt līgumu ar igauņu kolēģiem, lai 27 mēnešu laikā veiktu jaunās ieslodzījuma vietas būvprojektēšanu, žurnālistiem pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība). Pēc projektēšanas pabeigšanas varēs sākties cietuma būvniecības etaps.
Kopumā valsts paredzējusi piecu jaunu cietumu izbūvi, taču, kā atzina Broka, skaits var mainīties, ņemot vērā ieslodzīto personu skaita samazināšanās dinamiku.
TM portālu Diena.lv informēja, ka jauno cietumu varētu celt Daugavpilī. Pagājušajā nedēļā tieslietu ministre Broka reģionālajā vizītē apmeklēja Rēzekni un Daugavpili, tikšanās laikā ar Daugavpils domes deputātiem tika spriests par jaunā cietuma būvniecības iespējām pilsētā.
Par labu tam, lai jaunais cietums atrastos Gaugavpilī, runā vairāki fakti - šajā reģionā sodu izcieš salīdzinoši daudz notiesāto, tostarp uz mūžu notiesātie, pilsētā ir ideāli apstākļi atbilstoša personāla sagatavošanai (Daugavpils Universitāte un Rēzeknes augstskola), kā arī ir veiksmīga tiesu un probācijas darbinieku sadarbība. Tieši šīs lietas ministre minēja kā priekšnosacījumus, lai Daugavpils tiktu vērtēta kā pirmā vieta, kur būvēt jauno cietumu.