Valstis meklē risinājumus attālinātam mācību procesam, sākot no videolekcijām tiešsaistē un interaktīvām IKT platformām līdz izglītības pārraižu translēšanai TV un radio. Līdzīgi arī Latvijā, bet pastāv bažas par interneta pārslodzi un spēju pašiem mācīties. Izglītības un zinātnes ministrija nedēļas vidū veiks aptauju, un netiek izslēgts mācību gada pagarinājums.
Bažas apstiprinās Igaunijā
Apvienotā Karaliste, kā arī Baltkrievija vēl nesen bija vienīgās divas Eiropas valstis, kurās mācību iestādes darbojās, taču Lielbritānijas valdība pagājušajā piektdienā paziņoja, ka, ņemot vērā koronavīrusa izplatību valstī, nolemts slēgt mācību iestādes uz nenoteiktu laiku. "Pašlaik skolas vecākus ir informējušas, ka no pirmdienas, 23. marta, mācības notiks attālināti un visus mācību materiālus skolotāji ievietos skolas mājaslapā, un tos būs iespējams izdrukāt. Vecāki tika informēti, ka gadījumā, ja dažādu iemeslu dēļ bērniem nav iespējas palikt mājās, viņi varēs apmeklēt skolu un mācību stundas," Dienai stāsta Anglijas mazpilsētā Koventri dzīvojošā Latvijas pilsone Santa (vārds mainīts). Vecākiem esot paskaidrots, ka nāksies rūpīgi sekot, lai bērni pildītu mājasdarbus un apgūtu vielu paši, jo pedagogi mācību stundas tiešsaistē nevadīs, bet tikai ievietos e-mācību vidē. "Sanāk, ka mēs, vecāki, mācīsimies kopā ar bērniem, jo paskaidrot mācību vielu, kuru bērns nesaprot, skolotājs nevarēs," spriež Santa un piebilst, ka, viņasprāt, tas varētu būtiski iedragāt bērnu mācību sasniegumus.
Ne tikai Lielbritānijā, bet arī citās valstīs mācību procesa organizēšana ārkārtas situācijas apstākļos ir izgaismojusi vairākas problēmas un iespējamās sekas, ar kurām nāksies tikt galā par izglītības kvalitāti atbildīgajām institūcijām. Pašlaik valstis attiecībā uz izglītības sistēmu īsteno starptautisko ekspertu ieteikumus – organizē mācības attālināti, izmantojot e-mācību vidi, kur izvietot mācību materiālus. Dažās valstīs skolotāji organizē tiešsaistes mācību stundas, izmantojot sociālos tīklus. Tāpat pedagogi aicināti piedāvāt skolēniem un vecākiem izmantot brīvpieejas atvērtos mācību resursus.
Taču publiskajā telpā jau ir izskanējušas bažas, kādas sekas un riskus varētu radīt šāda veida mācību process. UNESCO mājaslapā publicētie secinājumi liecina, ka masveida skolu slēgšana var izraisīt to, ka vairākums skolēnu, kam jau tā ir problēmas ar mācību vielas apguvi, atpaliks mācībās. Rezultātā skolēni var palikt uz otru gadu vai arī pamest mācības vispār. Tāpat tiek norādīts uz bērnu nespēju patstāvīgi mācīties, kā arī uz virtuālās mācību vides nepieejamību interneta noslogojuma vai tehnoloģisko ierīču neesamības dēļ. Šos secinājumus zināmā mērā pierādīja pirmā attālinātā mācību diena kaimiņvalstī Igaunijā – E-Cool sistēmas pārslodzes dēļ ne visiem skolēniem izdevās piekļūt uzdotajai mācību vielai.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 23. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!