"Viņa [Junkera] viedoklis ir, ka Dombrovska kungam ir jāieņem pienācīgs amats viņa zināšanām," otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem teica Straujuma. Viņa atzina, ka cerības, neskatoties uz dažu dalībvalstu atbalstu, Dombrovskim ieņemt Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidenta amatu ir mazas. "Gribētu, lai [Dombrovskis] ir [ES Padomes] prezidents, bet cerību tur ir maz, zināmos apstākļos tas var notikt. Latvijai tas būtu ļoti liels gods."
Noprotams, ka Latvija sarunās par amatu sadali uzstāj, lai Dombrovskis jaunajā komisijā atbildētu par kādu ekonomikas vai finanšu jomas portfeli, turklāt vienlaicīgi būtu arī EK viceprezidents.
Lai arī izskanējis, ka Baltijas valstis un Polija varētu iebilst, ka augstā ārlietu pārstāvja amatam tiek virzīta Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni, Straujuma žurnālistiem otrdien to skaidri neapstiprināja. Viņa uzsvēra, ka augsto Briseles amatu sadale ir kompleksa un diskutabla. "Latvijai svarīgi, lai augstais pārstāvis un Eiropadomes prezidents izprastu situāciju visā Eiropā, tai skaitā mūsu reģionā, tai skaitā situāciju, kas ir saistīta ar Krievijas un Ukrainas attiecībām."
Vēl trešdien pirms samitā tiksies ES līderi Straujuma runās ar Junkeru par Dombrovska portfeļa iespējām.
Jau vēstīts, ka bijušais Luksemburgas premjers, Eiropas Tautas Partijas izvirzītais kandidāts Žans Klods Junkers otrdien ievēlēts par Eiropas Komisijas prezidentu.
Par Junkera kandidatūru balsoja 422, bet pret - 250 likumdevēji. Lai iegūtu EK priekšsēdētāja amatu, Junkeram bija jāsaņem vismaz 376 balsis.