Stukāns pēc deputātu atbalsta saņemšanas pauda līdzīgus vārdus kā brīdī, kad viņa kandidatūru izvirzīja Tieslietu padome, proti, paziņoja, ka viņa mērķis ir nodrošināt likumību Latvijā un citu mērķu, kāpēc kandidēt uz ģenerālprokurora amatu, viņam neesot.
Pirms komisijas balsojuma Stukāns uzrunā deputātiem izklāstīja savā koncepcijā, Tieslietu padomē un pēcāk arī medijiem pausto redzējumu par prokuratūras attīstību un prokurora lomu izmeklēšanā.
Stukāns skaidroja, ka prokuratūras uzdevums ir nodrošināt pirmstiesas kriminālprocesu un lietu virzību. Viņš uzskata, ka esošā kārtība ir uzlabojama, nemainot likumu, bet pilnveidojot prokurora lomu pirmstiesas izmeklēšanā. Tas nozīmē, ka kriminālprocesa virzībā vadošo un galveno lomu jāieņem prokuroram. Tāpat jāveicina sadarbība starp izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru.
Kriminālprocesos būtiska nozīme ir sākotnējām procesuālām darbībām, lai no pirmā brīža tiktu nodrošināts tiesiskums un taisnīgs noregulējums kriminālprocesā, viņš akcentēja. "Ja esošais modelis būtu efektīvs, tad mums nebūtu Valsts kontroles atzinuma, kur kritizēta pirmstiesas izmeklēšana, nebūtu Eiropas Savienības (ES) ekspertu negatīvs vērtējums par pirmstiesas izmeklēšanu," uzsvēra Stukāns.
Viņš uzskata, ka patlaban prokuroru zināšanas netiek izmantotas pilnvērtīgi. "Nevar būt tā, ka prokurors sēdēs kabinetā vairākus mēnešus. Jābūt tā, ka prokurors jau pēc informācijas saņemšanas par kriminālprocesa ierosināšanu ar izmeklētāju pārrunā izmeklēšanas virzienu un pierādījumu kopumu," uzsvēra ģenerālprokurora amata kandidāts.
Lai novērstu noziegumus pret ES budžetu, piemēram, krāpšanu šī gada beigās jāsāk darboties Eiropas prokuratūrai. Latvijas pārstāvis darbam prokuratūrā ir nozīmēts, taču Stukāns uzskata, ka svarīga būs izmeklēšanas kvalitāte. Ņemot vērā minēto, Stukāns uzskata, ka būs jānovērš apstākļi, lai Latvijā kā ES dalībvalstī nenotiku nekvalitatīva izmeklēšana.
"Cik zinu, tad šajā jomā esam sagatavojušies, taču var klibot kvalitāte," piebilda Stukāns.
Tāpat Stukāns starp savām prioritātēm minēja e-lietas ieviešanu, tam piešķirot atbilstošu informācijas tehnoloģiju resursus.
Deputāti pie Stukāna interesējās arī par viņa drošību, ķeroties klāt nopietnām lietām, reputācijas jautājumiem, kā arī patlaban prokuratūrā esošās aviatora Herberta Cukura lietas perspektīvu.
Stukāns attiecībā uz drošību norādīja, ka pēc valsts neatkarības atjaunošanas nogalināts viens tiesnesis. Tāpat ir gadījumi, kad prokuroriem un tiesnešiem ir nozīmēta miesassargi. Viņš arī atgādināja, ka atbilstoši likumam prokuroram ir tiesības saņemt šaujamieroci personīgai aizsardzībai, savukārt smagu noziegumu izmeklēšanā tiek piesaistīti arī drošības dienesti.
Juridiskās komisijas sēdes daļā par Stukāna kandidatūru nepiedalījās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP), kurš apsūdzēts valsts noslēpuma izpaušanā. Lai novērstu jebkādas politiskās spekulācijas par balsojuma rezultātu, viņš iepriekš nepiedalījās arī Tieslietu padomes sēdē, kurā lēma par ģenerālprokurora amata kandidātu. Tā vietā uz padomes sēdi Jurašs bija deleģējis Juridiskās komisijas deputātu un savu partijas biedru Jāni Butānu.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu ģenerālprokurora amatam izvirzījusi Tieslietu padome.
Par Stukāna kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai.
Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.
Pievienota 12. rindkopa.
Lai vai kas,
Atklāts balsojums
Latvju puika