Kabeļoperatori paredz, ka ierobežojumi nepietuvinās ES kultūrtelpai

Priekšlikums piedāvā konceptu – TV operatoru pamatpiedāvājumā vismaz 80% televīzijas programmu, kuru saturs sākotnēji ir veidots kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām. Lai gan priekšlikumu mērķis ir cēls – pietuvināt Latvijas TV auditoriju eiropeiskai kultūrtelpai un mazināt Krievijas mediju ietekmi un propagandas sludināšanu –, pašu TV pakalpojumu sniedzēju domas par šī priekšlikuma īstenošanu, iespējamiem ieguvumiem un zaudējumiem atšķiras. 

Biedrības Par Legālu saturu izpilddirektore Dace Kotzeva Dienai norāda, ka pašlaik likums nosaka, ka kabeļoperatoriem pamatpiedāvājumā ir jānodrošina prasība par deviņiem kanāliem – nodrošināt piecus bezmaksas kanālus (LTV1, LTV7, RigaTV 24, Re TV un Sportacentrs) un četrus tematiskos ES kanālus. Taču, kā Saeimas komisijas sēdē atklāja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļi, jau tagad gandrīz neviens no kabeļoperatoriem neievēro šo prasību, kā arī šie noteikumi neattiecas uz satelītoperatoriem un interneta televīziju. Kotzeva kā piemēru min Home3, kura pamatpiedāvājumā no likumā noteiktajiem kanāliem ir tikai LTV1 un LTV7. Ņemot vērā, ka grozījumi, ja tos pieņems, attieksies tikai uz vienu no TV izplatīšanas platformām, šādi ierobežojumi attiecībā uz saturu ir nesamērīgi un antikonstitucionāli, kā arī no valsts puses ir pārmērīga iejaukšanās komercdarbībā, norāda Kotzeva.

Meklēs citus ceļus

SIA Baltcom izpilddirektors Dimitrijs Ņikitins Dienai norāda – ja šādi grozījumi tiks pieņemti, tie varētu prasīt gan finansiālus, gan tehnoloģiskus resursus, lai būtu iespējams sagatavot jaunu pamatpiedāvājumu. "Rēķināmies arī ar pastiprinātu interesi un satraukumu no klientu puses, tas nozīmē, ka būs nepieciešams novirzīt atbilstošus resursus klientu apkalpošanas centru un zvanu centru spējai reaģēt uz klientu bažām," stāsta Ņikitins. Pēdējos gados TV tirgū jau tāpat esot novērojama virzība uz tā dēvēto "pēc pieprasījuma" principu, kad skatītājs var brīvi izvēlēties ne vien kanālu, bet arī attiecīgo pārraidi, kuru vēlas patērēt. Baltcom ieskatā priekšlikums būtībā nozīmētu to, ka tiek uzlikts neproporcionāls ierobežojums tirgus segmentam, kura ietekme uz reāliem satura patēriņa paradumiem ir nenozīmīga. Tāpēc likumdevēja iecerētais mērķis – informatīvās telpas mainīšana – netiks sasniegts. Visnegatīvāk šādi grozījumi varētu ietekmēt mazos kabeļoperatorus – daļa jau šobrīd aiziet no tirgus, jo nespēj konkurēt ar globālajiem spēlētājiem.