"Latvijas pilsoņu pienākums ir nevis vērsties pret krievu valodu, bet gan stiprināt latviešu valodu. Vienlaikus mums ir jāstiprina Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārliecība, ka viņu kultūra un valoda tiek cienīta. Tikai tādā veidā mēs varam panākt savstarpēju sapratni un uzticību," skaidroja R.Ķīlis.
Viņaprāt, Latvijā valsts finansētas mazākumtautību skolas, ir būtisks solis pareizā virzienā, taču esot ir steidzami jādomā par papildu soļiem, jo sabiedrības saliedētības jautājums patlaban draud kļūt par nacionālās drošības jautājumu.
"Pašlaik mēs esam liecinieki situācijai, kad valodas un etniskais jautājums tiek klaji politizēts. Gada sākumā veikts plašs un objektīvs pētījums patiesībā uzrāda, ka dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju attieksme pret latviešu valodu ir būtiski uzlabojusies. Šobrīd atsevišķi politiķi un radikāli noskaņotas personas ir gatavi visu šo pozitīvo veikumu sabojāt," norādīja ministrs.
Viņš arī norādīja, ka referendums ir galvenokārt tādēļ, ka apvienība Saskaņas centrs un tās vēlētāji ir neapmierināti ar neiekļūšanu valdībā. "Tas nav divu etnisku grupu konflikts, un mums jādara viss iespējamais, lai tas par tādu neizvērstos," uzskata R.Ķīlis.