"Koledžu loma no valsts puses ilgstoši ir bijusi nenovērtēta. Plānoto augstākās izglītības reformu kontekstā ir iespējams stiprināt koledžu lomu un nozīmi, kas īpaši izceļama reģionālā skatījumā, jo tās ir orientētas uz vietējo cilvēku izglītības vajadzību un darba tirgus pieprasījuma nodrošināšanu," uzsvēra R.Ķīlis.
Ministrs atbalstīja LKA pārstāvju aicinājumu "nelāpīt" pašreizējo Augstākās izglītības likumu, bet izstrādāt konceptuāli jaunu, kurā skaidri būtu definēta koledžu atšķirīgā loma salīdzinājumā ar augstskolām, kā arī nākamajā struktūrfondu programmēšanas periodā izvērtēt iespēju nodalīt projektu atlasi koledžām kā 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības iestādēm atsevišķi, lai tās varētu konkurēt par ES finansējuma saņemšanu savā starpā, nevis ar augstskolām.
Ministrs apliecināja, ka pašlaik notiekošais augstākās izglītības programmu izvērtējums ir nozīmīgs solis studiju programmu vērtēšanas un akreditācijas procesu pilnveidē, lai savukārt nodrošinātu kvalitatīvu studiju virzienu īstenošanu tajās augstākās izglītības iestādēs, kam ir atbilstoša kapacitāte un kvalitāte, tādējādi stiprinot augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju.
R.Ķīlis aktualizēja arī studiju valodas jautājuma risinājuma nepieciešamību augstākajā izglītībā, uzsverot, ka starptautiskās mobilitātes princips visos izglītības līmeņos ir definēts novembrī Eiropas Komisijas paziņojumā par pašreizējās Mūžizglītības programmas turpinājumu programmā "Erasmus visiem".
"Asociācijas pārstāvji ir ļoti apmierināti ar šodienas atklāto diskusiju ar ministru. Esam gatavi sadarbībai, noteikti iesaistīsimies stratēģijas izstrādē par koledžu darbību nākotnē. Tuvākajā laikā piedāvāsim sadarbības laika un ekspertu deleģējuma priekšlikumus," stāsta Latvijas Koledžu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats.