Tomēr Latvijai lielam lepnumam par līdz šim paveikto arī nav pamata, jo, kā norāda Vēja enerģijas asociācijas loceklis Kristaps Stepanovs, "starp vārdiem un darbiem pašlaik ir liels caurums, kas nav aizpildīts ar reāliem īstenošanas mehānismiem un kontroles pasākumiem". Stepanovs min, ka pats plāns ir labi sagatavots dokuments ar pareizi noteiktiem darbības virzieniem, taču izsaka bažas, ka neiznāk kā ar Nacionālo vides politikas plānu 2004.–2008. gadam, kurā izvirzītie mērķi netika sasniegti.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – tā ir atbildīgā institūcija par izvirzīto klimata mērķu sasniegšanu – valsts sekretāra vietniece Alda Ozola sola, ka ambiciozā plāna īstenošanas mehānismi noteikti taps un šoreiz ES izvirzītie mērķi Latvijai ir saistoši un par to neizpildi var draudēt finansiālas sankcijas. Līdz ar to citu variantu nav – 2050. gadā emisiju apjomam ir jābūt nullei.
Jābūt investīcijām
Lai to sasniegtu, visas ES līmenī ir jābūt nozīmīgām ne tikai publiskā, bet arī privātā sektora investīcijām. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā jau ir notikusi pirmā Nacionālās enerģētikas un klimata padomes sēde, kurā skatīja Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030. gadam. Galvenie darbības virzieni ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, neemisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā, enerģētiskās atkarības mazināšana, efektīva resursu izmantošana un emisiju samazināšana lauksaimniecībā. Kariņš optimistiski izteicies, ka uzņēmējiem, kas spēs piedāvāt pašu radītus energoefektīvu tehnoloģiju risinājumus tuvākajā nākotnē, būs iespēja atrast eksporta tirgus ne tikai ES, bet arī visā pasaulē. To, ka šādam optimismam ir pamats, Dienai apgalvo industriālo betona grīdu ražotāja Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņš norāda, ka uzņēmums jau pašlaik ražo CO2 izmešus mazinošas tehnoloģijas, kas ļoti palīdz pārdošanā. Uzņēmējs arī ir pārliecināts, ka Primekss nav izņēmums, bet Latvijas biznesa vide kopumā šajā jomā ir gana konkurētspējīga. Jānorāda, ka tas pārsvarā attiecas uz lieliem uzņēmumiem, ne tik labi sokas maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo šādu tehnoloģiju ražošana prasa lielas investīcijas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 16. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ļuļa
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
JanisT