Šī vienošanās ietver vairāku pamatnostādņu ievērošanu attiecībā uz Latvijas prezidentūru ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē.
"Šis būs valstiski nozīmīgs laiks, lieliska iespēja Latvijai parādīt sevi kā nopietnu politisku spēlētāju, kas spēj domāt gan par savas valsts, gan par Eiropas interesēm ilgtermiņā. Prezidentūras sekmīga norise ir gan likumdevēja, gan izpildvaras kopīga atbildība, tādēļ esmu gandarīta par Saeimā pārstāvēto politisko spēku izrādīto labo gribu, parakstot starppartiju vienošanos un apliecinot vēlmi sadarboties kopīgu mērķu sasniegšanai," pēc vienošanās parakstīšanas sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība).
"Šodien, visiem vienojoties par šī darba kopīgu veikšanu un domājot par pēctecību pēc 12.Saeimas ievēlēšanas, mēs nodrošinām iespēju Latvijai laikus un kvalitatīvi gatavoties prezidentūrai, atklāti un publiski diskutēt par tās prioritātēm, mūsu plānotajiem pasākumiem, kā arī jautājumiem, ko virzīsim Eiropas Savienības darba kārtībā 2015.gadā. Tā būs iespēja prezidentūras darbā iesaistīt sabiedrību, sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas,” norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (Reformu partija).
Parakstītā vienošanās ietver vairāku pamatnostādņu ievērošanu attiecībā uz Latvijas prezidentūru ES Padomē, nosakot, ka ES prezidentūras pasākumi veicami efektīvi un solidāri neatkarīgi no tā, vai attiecīgo politisko partiju izveidotās Saeimas frakcijas pieder pie pozīcijas vai opozīcijas, un šos pasākumus nedrīkst traucēt priekšvēlēšanu politiskā konkurence vai politisko spēku samēra izmaiņas.
Vienošanās noteic, ka prezidentūras sagatavošanā un īstenošanā jātiecas panākt saskaņotus lēmumus, to pēctecību un nepārtrauktību, kā arī Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem ar prezidentūru saistītie prioritārie pasākumi un to mērķi jāapspriež publiski, ņemot vērā vispārīgos no Latvijas dalības ES izrietošos pienākumus un intereses, lai panāktu pēc iespējas plašāku sabiedrības izpratni un atbalstu, portālu Diena.lv informēja Saeimas Preses dienests.
Dokuments paredz, ka Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām jāaicina pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji apspriest prezidentūras prioritātes un vēlamos rezultātus, prezidentūras parlamentāro pasākumu plāns un parlamentāro sanāksmju temati laikus jāapstiprina Saeimas Eiropas lietu komisijā un Saeimas Prezidijā.
Tāpat noteikts, ka prezidentūras laikā rīkojamo parlamentu komisiju sanāksmju saturiskā sagatavošana ir 11.Saeimas komisiju uzdevums, ņemot vērā prezidentūras prioritātes, aktuālos ES politiku jautājumus, prezidentūras trio valstu plānoto programmu un valdības plānoto prezidentūras pasākumu tematus, kā arī izvērtējot katras komisijas spēju nodrošināt atbilstošu ekspertīzi.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) iepriekš paudis, ka diskusijas par prezidentūras prioritātēm jau sāktas, kā diskusiju tēmas Saeimas ārpolitikas debatēs izvirzot sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, Centrālāzijas valstīm, transatlantiskās saites, diasporu, ES Baltijas jūras stratēģijas īstenošanu un citas.
Līdzīga vienošanās savulaik slēgta Ungārijā, Lietuvā un citās valstīs.
Latvija būs ES prezidējošā valsts 2015.gada pirmajā pusē.