Kā ziņots, pirmdien, 28.janvārī, noslēgusies pieteikšanās NEPLP rīkotajam konkursam, kurā tiks izraudzīti trīs LTV jaunās valdes locekļi – valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis programmu attīstības jautājumos, kā arī valdes loceklis finanšu un tehnoloģiju jautājumos. Darbam LTV valdē kopumā pieteikušies 45 kandidāti, portāls Diena.lv uzzināja padomē.
Žurnālists un vairāku televīzijas raidījumu vadītājs Egils Zariņš savu kandidatūru izvirzījis, jo uzskatījis, ka televīzijā nepieciešamas pārmaiņas, kuras viņš ar savu 17 gadu ilgo darba pieredzi dažādās televīzijās spētu realizēt. "Man ir ļoti skumīgi, ka sabiedriskais medijs šobrīd ir atstumts, izskatās kā spitālīgs, visi no viņa vairās. Man ir žēl, ka tāds labs medijs ir atstāts pabērna lomā gan apzināti, gan objektīvi – tur ir novecojusi gan pārvaldes sistēma, gan tehnika," portālam Diena.lv pauda Zariņš. Viņam padomā ir vairākas idejas, kuras būtu nepieciešams īstenot. Tam viens no priekšnoteikumiem būtu arī "laba komanda".
Pirmdien savu dalību konkursā pieteicis arī producents un kādreizējā radio SWH ētera personība Juris Millers, kuram ir savs redzējums par televīzijas turpmāko attīstību. Millers uz LTV ģenerāldirektora amatu pretendējis jau iepriekš, piedāvājot arī koncepciju un stratēģiju televīzijas attīstībai, kas, viņaprāt, aktuāla ir vēl šodien. Millers norāda, ka viņa piedāvātais televīzijas pārmaiņu plāns atsevišķos punktos nesakrīt ar NEPLP apstiprināto koncepciju, piemēram, tehnoloģiju jautājumos.
"Šajā koncepcijā tiek runāts par būtisku laika periodu ieviešanu dzīvē tādām tehnoloģijām, kas jau šobrīd ir novecojušas. Šis ir diskusiju jautājums. Mēģināšu tēlaini teikt – nav jēgas laikā, kad ir krāsainā televīzija, runāt par melnbaltās televīzijas attīstību pēc pieciem gadiem. Ir jārunā par tām tehnoloģijām, kuras ir aktuālas šobrīd," uzskata Millers.
Nokļūstot LTV valdē, Millera piedāvātais redzējums vispirms skartu cilvēkus, kuri pēdējo gadu laikā ir sadarbojušies ar televīziju vai tajā strādājuši. Viens no steidzamajiem darbiem, viņaprāt, būtu arī spēcīgāko mediju cilvēku pārpirkšana darbam LTV, tāpat Millers nodarbotos ar birokrātisko procesu samazināšanu televīzijas iekšienē. Svarīga, viņaprāt, būtu raidījuma struktūras un satura pārorientēšana no satura ražošanas pašā televīzijā uz satura iepirkšanu no neatkarīgajiem producentiem, kas ir izplatīta prakse citur Eiropā.
Savā Facebook profilā par dalību konkursā pirmdienas vakarā paziņoja arī pazīstamais telekanāla TV5 žurnālists Andrejs Mamikins. "Šodien sapratu, ka vēlos pasauli padarīt labāku un tīrāku! Vēlos kļūt par Latvijas sabiedriskās televīzijas LTV direktoru. Šie ir tie paši bēdu kanāli, par kuriem valsts tērē kaudzēm naudas, bet kurus skatīties normāls cilvēks nespēj. Savā motivācijas vēstulē es tā arī uzrakstīju: LTV ir katastrofa, taču es spēšu to padarīt par normālu televīziju," tā Mamikins.
Savukārt uz valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos pieteicies kādreizējais LTV žurnālists Aleksandrs Mirļins. Brīdī, kad konkurss tika izsludināts, Mirļinam nav bijusi nekāda vēlme konkursā piedalīties, taču viņu pārliecinājuši personāla atlases uzņēmuma SIA AIMS International Latvia pārstāvji. "Īpaši augstu nevērtēju savas izredzes," atzina Mirļins, kura motivācija pieteikties šim amatam saistīta arī ar emocionāliem iemesliem un iepriekšējo darba pieredzi LTV.
"Uz jautājumu, ko tad es darītu, ja rīt būtu jāiet uz darbu Zaķusalas krastmalā 3, atbilde būtu tāda, ka darāmais tādā vai citādā veidā būtu atkarīgs no tā, kādu formu ieņems koncepcija," Dienai.lv sacīja Mirļins. Tāpat viņš uzsver, ka jāņem vērā padomes apstiprinātais sabiedriskais pasūtījums, kura dēļ LTV nav iespējams "vienā skaistā dienā pagriezt uz vienu vai otru pusi".
Portāla Diena.lv rīcībā esošā informācija liecina, ka konkursam pieteicies arī kādreizējais politiķis un producents Edvīns Inkēns. Tiesa gan, Inkēns ar īsziņas starpniecību atbildēja, ka viņam par savu dalību konkursā uz LTV valdi komentāru neesot.
Konkursam pieteikušies arī LTV darbinieks Gatis Madžiņš un bijušais LVRTC valdes loceklis
Uldis Lavrinovičs, to viņi apstiprinājuši savā tvitera kontā. Pagaidām portālam Diena.lv ar viņiem nav izdevies
sazināties.
Kā ziņots, konkursā aicināta piedalīties arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, taču viņa atteikusies, jo nav pieņemams, ka pretendentus, kurus vērtēs profesionāla personāla atlases kompānija, atlasīs NEPLP. Viņa portālam Diena.lv apstiprināja, ka pirmdien domas neesot mainījusi. "Man ir principiāli iebildumi pret ievēlēšanas kārtību, kura līdzinās Irānas parlamenta vēlēšanām. Tur reliģiskā padome pieņem lēmumu, vai dot tautai uz balsošanu kandidātus. Tas saucās - imitējam demokrātiju," pauž Līdaka.
Tāpat vēstīts, ka Fontes uz otro konkursa kārtu varētu atlasīt deviņus kandidātus, kuriem tad būtu jāiztur vairāki pārbaudījumi - gan tikšanās ar televīzijas kolektīvu, gan publiskās debates. Pretendentu izvērtēšana notiks līdz 28.februārim.