Temata aktualitāti raisījis Eiropas Savienības LIFE programmas finansētais projekts Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā, projekta īstenotāja - Dabas aizsardzības pārvalde - ieplānojusi atjaunot dabas daudzveidību GNP, veicot kontrolētos meža dedzināšanas pasākumus vairāk nekā divu hektāru platībā. Kā norāda DAP pārstāve Rita Jakovļeva, "kontrolētā zemsedzes dedzināšana ir ar atbildīgajām valsts iestādēm saskaņota, ugunsdrošības speciālistu un ekologu īstenota un rūpīgi uzraudzīta aktivitāte". Viņa arī aizstāv viedokli, ka regulēta mežu dedzināšana nav neparasta vai eksperimentāla metode - ar tās palīdzību Skandināvijā (Somijā un Zviedrijā) jau 20 gadu veic atsevišķu meža nogabalu apsaimniekošanu. GNP plānotā dedzināšana nav vienīgais šāds gadījums Latvijā - jau kopš 2009. gada kontrolētā dedzināšana tiek veikta arī Ādažu poligonā. Šī metode izmantota arī iepriekšējā gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē Smiltenē, kā arī 2005. gadā Aizkrauklē. "Metodes efektivitāte ir zinātniski pierādīta - pēc dedzināšanas pasākumu veikšanas konkrētajā meža nogabalā ievērojami uzlabojas bioloģiskā daudzveidība. Ekologi kontrolēto dedzināšanu atzīst par efektīvāko metodi, lai imitētu priežu mežiem raksturīgo un nepieciešamo dabisko traucēkli - uguni. Statistika rāda, ka pēdējo 10 gadu periodā valstī ievērojami sarukušas priežu mežu platības. Šie meži pakāpeniski aizaug ar egļu un lapukoku pamežu, kā arī mainās meža zemsedze - baltos ķērpjus nomaina biezs zaļo sūnu paklājs, kuram arvien grūtāk cauri izlauzties sēnēm. Strauji samazinās tās sugas, kurām sausie priežu meži ir vienīgā mājvieta," teic Jakovļeva.
Pasaules Dabas fonda direktors (PDF) Jānis Rozītis sarunā ar Dienu norādīja, ka pasaulē kontrolētā mežu dedzināšana ir ierasta prakse. Latvijas gadījumā tas tiek darīts bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai, kas ir viens no kontrolētās dedzināšanas mērķiem daudzviet pasaulē, arī Eiropas valstīs.
Konkrētā projekta pretinieki pauž vairākus argumentus, kādēļ šādai kontrolētai mežu dedzināšanas metodei nevajadzētu notikt vismaz GNP teritorijā. Cēsu apkārtnes iedzīvotāji uztraucas, kā šāda mežu dedzināšana ietekmēs viņu turpmāko ikdienas dzīvi, domājot gan par brīvā laika pavadīšanas iespējām tuvējos mežos, gan apkārtnes saimniecībām. Aizvien norisinās parakstu vākšana, kas aicina apturēt projekta īstenotāju plānus.
Plašāk lasiet Lienes Pālēnas rakstā Kontrolētā dedzināšana krustugunīs ceturtdienas, 17.jūlija, laikrasta Diena 10.lpp.!