Viņš norādīja, ka ilgu laiku Latvijas attīstībai nav izvirzīti konkrēti mērķi. "Patlaban diemžēl ir bijis tā, ka ilgu laiku esam dzīvojuši bez konkrētiem mērķiem. Visu laiku esam runājuši par fiskālo konsolidāciju un esam centušies iegalvot sabiedrībai, ka tas ir pats galvenais un nekas cits uz mums neattiecas. Bet tas nedrīkst būt izvirzīts kā mērķis," uzsvēra Krīgers un atzina, ka sabiedrībai arī ir jāizjūt gandarījums par to, kas valstī notiek, par tām darbībām, ko veic politiskās partijas un valsts vara.
"Nevis tā, kā pašlaik redzam, ka vara ir apmierināta ar to, ko viņa dara, ir apmierināti daži banku īpašnieki un ārvalstu aizdevēji, bet iedzīvotāji nesaprot viņu apmierinātību un mūk no valsts projām uz citām zemēm. Tāpēc mums pašlaik iet, kā iet," sašutumu pauda LBAS priekšsēdētājs.
Viņš pastāstīja, ka LBAS, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) izstrādātajās reformu vadlīnijās ir noteikts, ka, realizējot jebkuru no vadlīnijās minētajiem mērķiem, ir jādomā par sabiedrības labumu. "Mēs virzām uz to, lai Latvijas iedzīvotājs mūsu valstī dzīvotu labāk, lai justos stabilāk, lai tiešām mūsu izvirzītais mērķis 14 gadu laikā līdz 2027.gadam sasniegt Eiropas vidējo līmeni būtu reāls un mūsu valsts vara un politiskās partijas tam pievērstu lielu uzmanību," klāstīja Krīgers un uzsvēra, ka tādēļ nepieciešams sociālais dialogs starp visiem iesaistītajiem līmeņiem – gan nacionālo, gan nozaru, gan reģionālo un arī uzņēmumu līmeni.
LBAS vadītājs arī norādīja, ka ir jāizveido stabila ekonomiskā vide. "Cilvēkiem jābūt darbam, cilvēkiem jābūt skaidrībai, ka par darbu, ko viņi veiks, saņems pienācīgu atalgojumu, ka par to varēs uzturēt sevi un savu ģimeni Latvijas valstī. Savukārt tiem cilvēkiem, kas pašlaik nevar strādāt kaut kādu iemeslu dēļ un nevar nopelnīt sev naudu, ir jābūt normālai, stabilai sociālās drošības sistēmai, ar kuru valsts viņus atbalsta un palīdz viņiem atgriezties atpakaļ darba tirgū," pavēstīja Krīgers un paziņoja, ka viens no izvirzītajiem mērķiem ir līdz 2020.gadam palielināt nodarbinātības līmeni līdz 75% no ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem.
"Runājam arī par demogrāfiskajiem jautājumiem, runājam par nodokļu sloga samazināšanu tieši darbaspēkam, lai cilvēki, kas ir izbraukuši no valsts, atgrieztos atpakaļ un šeit justos kā pilntiesīgi Latvijas iedzīvotāji," apliecināja Krīgers.
Jau ziņots, ka LDDK, LBAS un LPS vienojušās par strukturālo reformu vadlīnijām. Organizācijas iepriekš norādīja, ka, ņemot vērā, ka strukturālās reformas nav notikušas plānveidīgi un iesaistīto pušu mērķi nav saskaņoti, LDDK, LBAS un LPS ir izvirzījušas skaidras vadlīnijas turpmāko reformu īstenošanai, lai izvairītos no krīzes padziļināšanās un veicinātu ekonomikas atveseļošanos.
LPS dibināta 1991.gadā un apvieno Latvijas novadu un republikas pilsētu pašvaldības. Savienības biedri ir visas 119 pašvaldības – deviņas republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldības.
LDDK ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija Latvijā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomā. LDDK apvieno vairāk nekā 58 nozaru, profesionālās un reģionālās uzņēmēju biedrības un darba devēju organizācijas, kā arī lielākos uzņēmumus. LDDK ir arī viens no valdības sociālajiem partneriem.
LBAS ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas apvieno 21 dalīborganizāciju un īsteno profesionālu arodbiedrības biedru un darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī. LBAS dibināta 1990.gadā.