Jau ziņots, ka trešdien Eiropas Komisija (EK) oficiāli nākusi klajā ar likumdošanas aktu priekšlikumiem par Kopējo lauksaimniecības politiku no 2014. līdz 2020.gadam, tai skaitā par dalībvalstīm paredzētajiem finanšu līdzekļiem tiešajiem maksājumiem.
Minimālās izmaiņas, kuras EK piedāvā, ir pretstatā Eiropas mērķim kļūt par modernu un konkurētspējīgu ekonomiku.
"Līdz šim ES lauksaimniecības politika tiešmaksājumos balstās uz datiem par platībām, ražību un lauksaimniecības produktu klāstu, kāds eksistēja vēl pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Uzskatām, ka situācija ir mainījusies gan Eiropā, gan pasaulē un tādēļ ir nepieciešams arī nopietni mainīt ES Kopējo lauksaimniecības politiku," nortādīja Ģ.V.Kristovskis.
Ārlietu ministrija uzskata, ka Zemkopības ministrijas izstrādātais modelis, kas paredz 80% minimālo un 120% maksimālo tiešo maksājumu apmēru no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa, ir balstīts uz objektīviem un aktuāliem kritērijiem un tādēļ vien tas ir labāks par EK piedāvāto "kosmētisko" resursu pārbīdi.
"Runa nav tikai par to, lai Latvijas zemnieki saņemtu lielākus maksājumus. Runa ir par to, cik moderna un konkurētspējīga ir ES politika lauksaimniecībā, cik vienlīdzīgus nosacījumus tā paredz vienotajā tirgū, un tādējādi arī, kāda būs ES spēja konkurēt globāli," skaidroja Ģ.V.Kristovskis.
Kā zināms, Latvija sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014. – 2020.gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm: pietiekami liela kohēzijas politikas finansējuma nodrošināšana, lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei, un infrastruktūras attīstībai, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšana Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.