"Latviešus ļoti ietekmēja celtniecības beigšanās. Valodas nav, izglītības nav, darbu vairs nevar dabūt... Daudzi aizbrauc prom uz Zviedriju, Norvēģiju, Vāciju. Daudzi tepat vēl sēž uz bezdarbniekiem, dzer..." laikrakstam sacījusi Aiga Bērzlapa no Īrijas vidienes.Visas nozares, kas saistītas ar celtniecību, ir smagi cietušas no ekonomiskās lejupslīdes – ainavu arhitektūra, dārzkopība, mēbeļu ražošana, paklāju tirdzniecība utt. Lejupslīde skārusi arī izklaides un ēdināšanas nozari – cits pēc cita veras ciet bāri, alkohola cenas veikalos kļūst aizvien zemākas.Tomēr sociālās garantijas Īrijā joprojām ir ļoti labas. Pirmreizējais bezdarbnieka pabalsts atkarībā no darba stāža Īrijā ir 9 vai 12 mēnešus ilgs. Pēc tam esot iespējas pieteikties citiem pabalstiem, taču to piešķiršana aizvien rūpīgāk tiekot pārskatīta. Daudzi latvieši šovasar izmantojuši iespēju trīs mēnešus meklēt darbu citās ES valstīs, bet saņemt īru bezdarbnieku pabalstu.Taču ir iedzīvotāju kategorijas, kuras arī šādos gadījumos ir maz aizsargātas. Proti, ja bezdarbnieks, kuram ir ģimene, saņem īres pabalstu, var priecāties – pašlaik tas ir lielāks nekā īres maksa. Tā cilvēks nemaz nav motivēts meklēt darbu – ja strādās, nesaņems daudz vairāk naudas nekā sēžot bezdarbniekos. Taču māju īpašnieki, kuru starp latviešiem nav mazums un kuriem bankai jāmaksā aizdevuma procenti, šādi nav pasargāti, jo viņiem pabalsts nepienākas.
Krīze Īrijā vissāpīgāk skārusi latviešu celtniekus
Pēc pašreizējām aplēsēm, Īrijā ir palikuši apmēram 30 tūkstoši latviešu, no kuriem daļa pārtiek no sociālajiem pabalstiem un nevar atrast darbu. Vissmagāk ekonomiskā krīze ir skārusi celtniecības nozari, teic baltic-ireland.ie redaktore Laima Ozola. Tieši šajā nozarē vēl pirms dažiem gadiem strādāja ļoti daudz latviešu, kuri šobrīd vai nu maina specializāciju, vai arī saņem bezdarbnieku pabalstus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.