Arī pašreizējais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), uzrunājot foruma dalībniekus, uzsvēra – ir pilnīgi skaidrs, ka projektam jābūt ilglaicīgai un noturīgai valsts kultūrpolitikas sastāvdaļai.
2018./2019. mācību gada laikā programmas ietvaros noticis vairāk nekā 14 tūkstoši norišu, bet vidēji katru mācību dienu visā Latvijā norisinās 80 programmas notikumu. Programmas vadītāja Aija Tūna forumā pauda, ka Latvijas skolas soma izpratni par kultūrpratību un kultūrizglītību valstī pacēlusi pilnīgi jaunā līmenī. "Tagad tas vairs nav tikai tiem, kuriem padodas, ir talants, interesē vai kurus vecāki aizved [uz kultūras pasākumu], bet ikvienam! Tas dod cerības, ka mūsu sabiedrība būs aizvien kultūrizglītotāka," sacīja Tūna. Viņa izteica cerību, ka turpmāka programmas īstenošana sabiedrības izglītotību kultūras jautājumos tikai turpinās veicināt un jaunieši aizvien vairāk spēs runāt gan simbolos, gan precīzi, kā arī lasīs citātus un atsauces, kas ir filmās, mūzikā un jebkuros citos mākslas darbos. "Bet svarīgākais – viņi būs radinājušies domāt, izjust, ļauties emocijām un sadarboties," sacīja Tūna.
Jāatgādina, ka programma ar pilotprojektiem sākta jau 2016. gadā un notika četrās izglītības iestādēs. Visas Latvijas mērogā to sāka īstenot no 2018. gada septembra, nodrošinot izglītojamajam iespēju izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības, iepazīt dažādos laikos Latvijā radītās inovācijas un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus. Latvijas skolas soma veidota kā kompleksa, starpdisciplināra programma, kas apvieno resursus, lai stiprinātu jaunās paaudzes nacionālo identitāti, pilsoniskuma, valstiskās piederības apziņu, attīstītu kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci, paaugstinātu izglītības kvalitāti, kā arī mazinātu sociālo nevienlīdzību.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 25. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
opāpā
lūdzu, lūdzu