Tomēr, ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta iespējas, tiešs finansiāls atbalsts biedrībai nav apspriests.
“Tai pat laikā ministre, apzinoties Rīgas Latviešu biedrības nozīmi un tās spēju būt par latvisku un nacionālas vērtības kopjošu sabiedrisko centru, aicināja biedrības vadību izstrādāt tās attīstības stratēģiju nākamajiem trīs gadiem, tai skaitā arī vīziju biedru piesaistei, lai izdarītu skaidrus un saprotamus secinājumus par to, kā biedrības nams var ne tikai funkcionēt, bet arī attīstīties,” norādīja Bīviņa.
Vaicāta, vai valsts pieļautu iespēju iesaistīties situācijā, ja īstenotos sliktākais scenārijs un bankā ieķīlātais RLB nams būtu jāizsola, Bīviņa uzsvēra, ka ministres tikšanās laikā ar RLB šāda iespēja neesot pat pieļauta. Arī nekādas vēlmes par to, ka valsts varētu pārņemt ēku, RLB vadība nav izteikusi.
Jaunzeme-Grende paudusi gandarījumu, ka biedrībai izdevies vienoties par sadarbību ar juristiem un konsultantiem stratēģijas izstrādē.
“Kopumā biedrības vadības konsekventa un mērķtiecīga rīcība liecina, ka tā vēlas atrisināt esošās īslaicīgās problēmas, saglabāt savu namu un būt par spēcīgu sabiedrisku centru, ap kuru pulcējas un kur tiek attīstītas mūsu nacionālās un latviskās vērtības, piemēram, Dziesmu svētku process,” norādījusi ministre.
Jau vēstīts, ka Rīgas Latviešu biedrībai izveidojušies apmēram 170 tūkstošus latu lieli parādi, no kuriem lielāko daļu veido kredīts bankā, tomēr biedrība noraidījusi bažas, ka vēsturisko RLB namu, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, varētu pārņemt banka vai varētu būt apdraudēta RLB darbība.
RLB paziņojumā presei pagājušajā nedēļā uzsvēra, ka tās finansiālā situācija pašlaik ir stabilizējusies un RLB valde aktīvi strādā pie šā jautājuma risināšanas. Juridiskās konsultācijas bez atlīdzības piekritis sniegt zvērinātu advokātu birojs "LAWIN Kļaviņš & Slaidiņš", panākta arī vienošanās par sadarbību bez atlīdzības ar "Ernst & Young Baltic" par konsultācijām organizācijas stratēģijas izstrādē un citos jautājumos.
RLB jau ilgstoši cīnās ar parādiem, kas šā gada vasarā samilza līdz pat 200 tūkstošiem latu. Lielākā daļa no tā jeb 150 tūkstoši latu ir par kredītu, kas ņemts hosteļa būvniecībai nama sētas mājai, kā dēļ nams ir ieķīlāts bankā. Ideja par hosteli piederēja RLB iepriekšējam vadītājam Ingmāram Čaklajam, bet pašlaik ir apstājusies. RLB dome nolēmusi izvērtēt Čaklā līdzšinējo darbību un uz pusgadu apturēt viņa biedra tiesības.