Grāmatas atvēršanas svētki bija paredzēti viesnīcas Rīdzene 301.numurā, kurā vismaz divus gadus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noklausījās "oligarhu sarunas", taču viesnīcas juristi liedza šajā numuriņā veikt audio un video ierakstus, tādēļ grāmatas autora tikšanās ar žurnālistiem notika konferenču telpā, bet pēc tās Lapsa, kurš noīrējis numuriņu, aicināja visus paviesoties šajās telpās.
Grāmatas, kuras autori ir L.Lapsa, A.Margēviča un K.Jančevska, pirmssākumi esot meklējami 2009.gada 14.oktobrī, kad Lapsa pie viesnīcas Rīdzene pamanījis automašīnu ar dīvainu numuru, kas bija novietota invalīdu stāvvietā. Vēlāk, mēģinot noskaidrot, kas tā par automašīnu un kāpēc tā tur atrodas, secināts, ka to izmantoja Satversmes aizsardzības birojs ar valsts numura zīmi, kas neeksistē, turklāt logā tai bija Iekšlietu ministrijas caurlaide. Šķetinot tālāk šīs dīvainības, Lapsa nonācis pie aizvien nepatīkamākiem secinājumiem par mūsu valsts specdienestiem, tādēļ radusies doma papētīt tos vēl sīkāk.
Lapsa sapratis, ka "mēs dzīvojam valstī, kur nekāda mūsu padsmit specdienestu kontrole nenotiek". Šo dienestu "grupējumi" varot izrēķināties, turklāt likumīgā veidā, ar jebkuru valsts iedzīvotāju. Grāmatā esot ar pierādījumiem apstiprināts, kā specdienesti nepieciešamības gadījumā safabricē pierādījumus, uzpērk lieciniekus un ietekmē tiesas.
Informācijas avotus Lapsa nevēlējās atklāt, bet atzina, ka tie ir cilvēki, kuri paši bijuši iesaistīti dažādās lietās, piemēram, par kontrabandas karali dēvētais Raitis Kononovs, kuram "pavērās runājamais vaļā".
Lapsa arī apliecināja, ka iegūt dokumentus grāmatas tapšanas procesā bijis visai grūti. Pavisam neglaimojošus vārdus grāmatas autors veltīja KNAB vadībai, kura pēdējā laikā ļoti saniknojusi Lapsu, izsaucot uz pratināšanu. "Pateicoties" KNAB vadībai, sabiedrība pirmos 6000 grāmatas eksemplārus varēs iegādāties par pašizmaksas cenu - grāmata grāmatnīcā patlaban maksājot ap diviem latiem. Grāmatu notirgot par šo cenu lēma visi autori, dodot iespēju pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam to izlasīt. Ja autori būtu gribējuši arī nopelnīt, grāmata maksātu 6-8 latus, taču pelņa varot pagaidīt.
Ņemot vērā, ka jaunās grāmatas galvenā tēma ir Latvijas specdienestu nekontrolējamība un visatļautība, ielūgumi uz preses konferenci tika nosūtīti arī KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājai Jutai Strīķei, viņas labajai rokai Jurim Jurašam un Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Kažociņam, taču neviens no viņiem uz pasākumu nebija ieradies.
Toties prezentāciju, iespējams, apmeklēja ASV lobisti no firmas Shomon, Inc, kuri vakar jau paviesojās Saeimā. Angļu valodā runājošie vīrieši, kuriem bija tulks, žurnālistiem neatklāja, kas viņi tādi. Arī Lapsa teicās nezinām, ko viņi dara viņa organizētajā pasākumā. Viņš pastāstīja, ka šie vīrieši viņam iztraucējuši baudīt svētdienu, kad 40 minūtes gribējuši noskaidrot, "kas notiek šajā valstī".
Nosaukums grāmatai dots pēc analoģijas ar savulaik izdoto grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis". Uz bagāta faktu materiāla pamata tā vēsta par daudz plašāku tēmu - Latvijas specdienestu nekontrolējamību un visatļautību, kurai par upuri var kļūt ikviens valsts iedzīvotājs. Izdevumā aprakstītā nelikumību sistēma jebkurā mirklī var ietekmēt jebkura Latvijas iedzīvotāja dzīvi.
"Piedodiet par nepieklājīgu teicienu, bet, ja jūs neīstajā brīdī patrāpīsieties neīstajā situācijā, jūs paņems priekšā tā, ka maz neliksies. Ja jūs pagadīsieties pa kājām sistēmai - pat ne sistēmai, bet atsevišķiem tās pārstāvjiem, kas sapulcējušies interešu grupiņās, - jūs iznīcinās ja ne fiziski, tad vismaz profesionāli un finansiāli noteikti. Turklāt ļoti iespējams, ka jūs pat nesapratīsiet, kuri ir tie "vilkači pagonos", kas jūs gremdē. Varbūt jūs esat viņiem kaut kur pārgājuši ceļu. Varbūt jūs esat izvēlēti kā uzskatāms piemērs, lai pabaidītu citus - re, re, kas notiek, kad cilvēks nesaprot un spītējas. Varbūt caur jums kāds vēlas nodot "sveicienus" vai tikt klāt kādam jūsu draugam vai radiniekam. Varbūt vēl kaut kas," raksta grāmatas autori.
500 lappušu biezajā grāmatā aptuveni puse ir iepriekš nepubliskoti dokumenti un sarunu ieraksti, kas liecina gan par to, ko savu interešu vārdā atļaujas specdienestu pārstāvji, gan par to, kā vajadzības gadījumā tiek nodrošināti pierādījumi un "apstrādāti" liecinieki, gan par to, kā tiesībsargāšanas iestādēs sistemātiski tiek pievērtas acis uz "savējo" rīcību un pat ignorēti ziņojumi par gatavotiem noziegumiem.