Par to telefoniski no Ciblas informēja Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.
Bite teica, ka autobuss ar Lattelecom un LVRTC pārstāvjiem jau bija pārbaudījis televīzijas signālu Viļakā un Rekavā, arī braucot pa šoseju, un, pēc viņas teiktā, visur bijuši skatāmi bezmaksas nacionālie kanāli - Latvijas Televīzijas (LTV) abas programmas LTV1 un LTV7, kā arī TV3 un LNT. Cibla bija vieta, kur novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis teica, ka it kā sliktā televīzijas uztveramība cita starpā ir novedusi pie tā, ka dažs labs Latvijas austrumu pierobežas iedzīvotājs zina, kas ir Vladimirs Putins, bet nezina, kas ir Andris Bērziņš vai kas bija Valdis Zatlers.
Sarunas ar Nozare.lv brīdī Lattelecom un LVRTC delegācija gatavojās doties no Ciblas novada domes nama vairāku simtu metru attālumā, lai apmeklētu vienu no iedzīvotājām, kura esot sūdzējusies par televīzijas pārklājuma kvalitāti.
Lai gan abu uzņēmumu pārstāvji, kas atbild par virszemes televīzijas nodrošināšanu, gatavojas atgriezties Rīgā tikai vēlāk šovakar, Bite uzsver, ka apgalvojumi par virszemes televīzijas nepieejamību tehnisku trūkumu dēļ esot atspēkoti.
"Problēma nav signālā, drīzāk tā var būt saistīta ar cilvēku vēlmi skatīties ko citu, nekā Lattelecom piedāvāto, vai arī neskatīšanās ir finanšu problēmu rezultāts, jo cilvēki nevar atļauties dekoderus," sacīja Bite.
Lattelecom jau paziņojis, ka ziedos 50 000 dekoderu mazturīgajiem iedzīvotājiem, ja pēc 2013.gada tiks pagarināta Lattelecom licence sniegt virszemes televīzijas pakalpojumus.
Ir vairāki iemesli, kādēļ cilvēki pierobežā skatās nevis Latvijas, bet kaimiņvalstu televīziju un klausās kaimiņvalstu radio. Pirmkārt, tā ir sliktā šī pakalpojuma uztveršanas kvalitāte. Ne visur ir attaisnojušies Lattelecom apgalvojumi, ka pēc dekoderu uzstādīšanas uzlabosies programmu uztveršanas kvalitāte. Vairāki cilvēki ir teikuši, ka savulaik ar parasto āra antenu televizors rādījis labāk nekā tagad ar dekoderu. Teritorijās aptuveni desmit kilometru attālumā no valsts robežas vairākām Krievijas un Baltkrievijas programmām, kas tiek uztvertas ar parasto antenu, kvalitāte ir labāka nekā Latvijas kanāliem, apgalvoja Dombrovskis.
Otrkārt, cilvēki, kas nesaprot vai nerunā latviski, Latvijas kanālus pamatā arī neskatās. Liela nozīme ir arī programmu saturam, ko var redzēt tajā vai citā kanālā. Vērtējot pēc šī kritērija, iespējams, tas ir saistīts ar dažādām finansiālajām iespējām, kaimiņvalstu kanāli nereti ir interesantāki par pašmāju, skaidroja pašvaldības vadītājs.
Rezultātā daļa pierobežas iedzīvotāju atrodas pavisam citā informatīvajā telpā. Ciblas novada domes priekšsēdētājs uzskata, ka, vadoties no valstiskuma principiem, pie varas esošajiem būtu stipri vien jāpiedomā, kā šo situāciju mainīt.