Latvieši izcīna vairākas nozīmīgas Eiropas kosmosa industrijas gada balvas

_Galileo Masters _konkursā papildus Grand Prix un 25 reģionālo konkursu uzvarētāju apbalvošanai tiek pasniegtas īpašas balvas septiņās kategorijās. Vienā no Copernicus Masters atlases kategorijām korporācijas Astrium piešķirto balvu radaru tehnoloģiju jomā saņēma Latvijas-Skotijas start-up kopuzņēmums Stevenson Astrosat par ideju jūras viļņu un zemūdens plūsmu enerģijas potenciāla novērtēšanai komerciālu jūras paisuma-bēguma elektrostaciju uzstādīšanai. Tāpat uzņēmums Stevenson Astrosat kļuva par vienīgo dalībnieku, kas 2013.gadā uzvarējis arī vienā no Galileo Masters 2013 kategorijām. Skotijas-Latvijas kopuzņēmums ieguva pasaules vadošā paplašinātās realitātes (augmented reality) tehnoloģiju uzņēmuma Metaio speciālbalvu par īpašu, uz Google Glass bazētu risinājumu, kas autovadītājiem palīdz orientēties ziemā lauku apvidos aizputinātu ceļu apstākļos, izmantojot zemes novērošanas pavadoņu sniegtās ģeogrāfiskās koordinātas un norādot ceļa malas un virzienu.Savukārt vēl vienā no _Copernicus Masters _balvu kategorijām Vācijas Aerokosmosa aģentūras balvu vides risinājumu jomā saņēma Tartu universitātes trīs zinātnieku komanda. Šīs komandas dalībnieks arī ir latviešu jaunais zinātnieks, doktorants Kārlis Zālīte, kurš līdzīgi kā daudzi citi perspektīvi jaunie Latvijas zinātnieki savu turpmāko zinātnisko karjeru ir izvēlējies veidot ārpus Latvijas."Ir gandarījums gan par šo augstākā līmeņa atzinību, gan arī par izbrīnu Eiropas kosmosa industrijas pārstāvju sejās, kad svinīgā vakara gaitā trīs reizes uz skatuves pēc balvām devās Eiropas kosmosa industrijā mazpazīstamu valstu - Latvijas un Igaunijas pārstāvji," norāda Stevenson Astrosat partneris Krišjānis Kalnciems.Ar nožēlu dienu vēlāk valdības piedāvātājā un Saeimas deputātu apstiprinātajā 2014.gada valsts budžetā neatradās līdzekļi šī gada martā parakstītā līguma un uzņemto saistību ieviešanai, lai Latvija kļūtu par jauno Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības valsti."Vēl ir laiks līdz pavasarim, lai tomēr godam atrisinātu šo jautājumu un lai Latvija Eiropas acīs nekļūtu par Sūnu ciemu - pirmo valsti, kas iesāk, bet nepabeidz iestāšanās procedūru Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA), valsts budžetā neieplānojot vajadzīgo dalības naudu. Izglītības ministra Vjačeslava Dombrovska ierosmi pārcelt maksājumu uz 2015.gadu Minhenē satiktie industrijas vadošie pārstāvji uzņēma ar patiesu neizpratni, dēvējot to par dīvainu joku. Šī joka cena ir Latvijas organizāciju ļoti ierobežotās iespējas gūt labumu no Eiropas Kosmosa aģentūras izsludinātajiem iepirkumiem. Jāsaprot, ka kosmosa industrija nav tikai satelīti, kosmonauti un raķetes. Lielākoties mūsdienās tas ir plašs IT un elektronikas ideju un risinājumu klāsts, kuru darbība balstās uz satelītu sniegtajiem datiem un kur Latvijas uzņēmumi var piedāvāt ļoti daudz," norāda Kalnciems.