Skalā no viens līdz desmit, kur viens nozīmē, ka cilvēki justos ļoti neapmierināti, bet desmit - pilnīgi apmierināti, Latvijas iedzīvotāji šādai iespējai devuši 3,2 punktus. Šis ir viszemākais rādītājs ES, kur vidēji tas ir divas reizes augstāks, sasniedzot 6,6 punktus.
Arī pārējo Baltijas valstu iedzīvotāji nav tik skeptiski noskaņoti pret šādu iespēju kā Latvijā. Igaunijā savas sajūtas, augstāko vēlēto politisko amatu valstī ieņemot gejam, lesbietei vai biseksuālim, iedzīvotāji novērtē ar 4,7 punktiem, bet Lietuvā - 4,1 punktu. Viskomfortablāk, ja augstāko vēlēto politisko amatu valstī ieņemtu gejs, lesbiete vai biseksuālis, justos dāņi, dodot šādai iespējai 8,9 punktu vērtējumu.
Tāpat Latvijas iedzīvotāji ir visskeptiskāk noskaņotie par iespēju augstāko vēlēto politisko amatu valstī ieņemt transdzimuma personai vai transseksuālim. Viņi savu apmierinātības līmeni šādai situācijai novērtē ar 2,8 punktiem, kamēr vidēji eiropieši - ar 5,7 punktiem.
Vienlaikus par visbiežāk Latvijā diskriminācijai pakļautajām sabiedrības grupām Latvijas iedzīvotāji uzskata cilvēkus pēc 55 gadiem un invalīdus.